NATO kritizē Latviju par samazināto aizsardzības budžetu
Foto: DELFI

Ceturtdien Briselē, Beļģijā notikušajā NATO aizsardzības politikas plānošanas komitejas sēdē tika skatīts ziņojums par Latvijas militāro spēju attīstību 2010.gadā, kurā augstu novērtētas aizsardzības nozarē veiktās reformas, taču norādīts uz neatbilstošo Latvijas aizsardzības budžeta līmeni. Skarbu kritiku par Latvijas aizsardzības spēju īstenošanai neadekvāti mazo budžetu izteica arī citas NATO dalībvalstis, informē Aizsardzības ministrija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vērtējumā norādīts, ka Latvijas aizsardzībai atvēlētais budzēts vidējā un ilgtermiņā varētu nopietni apdraudēt Latvijas kā NATO dalībvalsts aizsardzības spējas un spēju piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības īstenošanā.

Komitejas apstiprinātajā ziņojumā gan arī uzsvērts, ka Latvijas veiktās reformas ļāva ne tikai saglabāt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas drastiskā budžeta samazinājuma laikā, bet arī efektivizēt un samazināt administratīvās izmaksas. Īpaši augstu atzinību izpelnījies fakts, ka reformu rezultātā Latvijas ieguldījums NATO operācijās ticis uzturēts nemainīgs.

Ziņojumā secināts, ka NATO jāturpina gaisa telpas patrulēšana virs Baltijas valstīm, bet Latvijai prioritāri jākoncentrējas uz Sauszemes spēku brigādes un tās atbalsta vienību attīstīšanu, lai spētu sniegt ieguldījumu gan kolektīvajā aizsardzībā, gan starptautiskajās operācijās

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) izteica gandarījumu, ka NATO augstu novērtējis Latvijas veiktās reformas aizsardzības nozarē un norādīja, ka tās var kalpot par piemēru daudzām citām nozarēm valsts pārvaldē. Tai pat laikā viņš pauda bažas, ka adekvāta aizsardzības budžeta finansējuma trūkums varētu iedragāt ne tikai NBS kaujas spējas, bet arī Latvijas kā NATO sabiedrotās uzticamību. "Mums ir jāsaprot, ka šāds aizsardzības budžeta līmenis var atstāt nopietnu ietekmi uz bruņoto spēku kaujas gatavību vidējā termiņā," uzsvēra Pabriks.

Šāds NATO ekspertu vērtējums par visu dalībvalstu militāro spēju attīstību tiek veikts reizi divos gados.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014. gadam, paredzot Latvijai tuvākajos gados mērenu ekonomikas izaugsmi, stingru un ilgtspējīgu fiskālo politiku un strukturālās reformas, kam būtu jānoved valsts pie atbilstības Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanas 2014. gadā.

Programma cita starpā paredz arī 2014.gadā Latvijas aizsardzības jomai atvēlēt tikai 0,7% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) alianses prasīto 2% vietā. Pašlaik Latvija aizsardzības jomai atvēl 1,1% no IKP.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form