Aldermane informēja, ka no 1.septembra eksaminācijas materiālu sagatavošanā būs jauna kārtība un tie būs pieejami tikai eksaminācijas centra vadītājam. Nākotnē plānots izveidot audita un pretkorupcijas daļu, kas sekotu sludinājumiem presē, kuros piedāvāta palīdzība naturalizācijas eksāmenu nokārtošanai.
TB/LNNK deputāti aicināja Aldermani un uz frakcijas sēdi aicināto tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu (LPP) domāt, kā nepilsoņiem radīt citādu attieksmi pret jēdzienu "pilsonība".
Grīnvalds skaidroja, ka pilsonības lomu varētu pastiprināt ar patriotisko audzināšanu. Ministrs informēja, ka vajadzētu apdomāt iespēju bērniem, kuri kādam no Latvijas pilsoņiem dzimuši ārpus Latvijas, automātiski piešķirt arī Latvijas pilsonību, jo bieži vien esot tā, ka Latvijas pilsonim dzimušo bērnu otrs no vecākiem neļauj vest uz Latviju.
"Tēvzemieši" norādīja, ka atsevišķos gadījumos dubultpilsonība būtu atbalstāma, taču TB/LNNK Grīnvalda priekšlikumu varot atbalstīt tikai tad, ja ministrs būtu gatavs izteikt piekrišanu partijas atbalstītajiem daudz stingrākajiem pilsonības iegūšanas nosacījumiem.
Kā informē TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons, Grīnvalds un Aldermane nevēlējās piekrist TB/LNNK frakcijas viedoklim, ka naturalizācijas prasības vajadzētu padarīt krietni stingrākas, kā arī būtu jāievieš pilsonības atņemšana par necienīgu izturēšanos pret valsti. Šobrīd tā ir iespējama tikai tad, ja persona naturalizējoties sniegusi par sevi nepatiesas ziņas vai arī tai konstatēta dubultpilsonība.
TB/LNNK frakcija vēlējās arī noskaidrot, kāpēc tika atsaukta Tieslietu ministrijas izstrādāto grozījumu Ministru kabineta (MK) noteikumos izskatīšana 25. jūlija valdības sēdē, kas padarītu nedaudz stingrāku naturalizācijas procesu.
Kā skaidroja Aldermane, tas saistīts ar pilnīgi jaunu MK noteikumu izstrādi, kuros tiek atrunāts arī pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bērnu pilsonības iegūšanas process. Šajos noteikumos ir iekļauti arī iepriekš atliktie grozījumi, kas paredz naturalizācijas iesnieguma anulēšanu, ja pretendents trīs reizes nenokārto valodas zināšanu pārbaudes eksāmenu.
Aldermane atzina, ka liela daļa pilsonības pretendentu pirmajā reizē nespēj nokārtot valodas zināšanu eksāmenu, piemēram, Rīgā - 47%, bet daži indivīdi to neizdara pat astotajā reizē, tā izrādot klaju necieņu pret valsti un bezjēdzīgi tērējot tās līdzekļus.