Pagājušajā gadā Latvijā ir naturalizējušies gandrīz 12,5 tūkstoši cilvēku un tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā pērn un četras reizes vairāk nekā 1997.gadā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
1998.gadā naturalizējās 4439, bet 1997.gadā 2993 cilvēki. Pērn naturalizējušos skaits sasniedzis 12 427 cilvēkus. Naturalizācijas pārvaldes darbinieki uzskata, ka šāda aktivitāte izskaidrojama ar 1998.gadā referendumā pieņemtajiem grozījumiem pilsonības likumā, kas atcēla naturalizācijas logus. Arī pārvaldes informatīvais darbs veicinājis cilvēku aktivitātes palielinājumu.

Pārvalde prognozē, ka naturalizācijas temps šogad saglabāsies pagājušā gada līmenī un vidēji mēnesī pilsonību šādā veidā iegūs apmēram 1,2 tūkstoši cilvēku.

Premjers Andris Šķēle uzskata, ka naturalizācijas tempu pieaugums norāda uz aizvien pieaugošu iedzīvotāju uzticēšanos valstij un nepārprotamu nepilsoņu vēlmi savu nākotni saistīt ar Latviju, Šķēles viedokli BNS pauda viņa padomnieks Uģis Salna.

Pēc premjera domām, šī pozitīvā tendence ļauj ar lielāku paļāvību raudzīties uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Naturalizēties gribētāju skaita palielināšanās apliecina arī Latvijas panākumus nacionālo jautājumu risināšanā, un tā ir pozitīva tendence, uzskata Šķēle.

Tomēr naturalizācijas tempu pieaugums palielina atbildību par sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanu, tāpat būs rūpīgi jāseko valsts valodas likuma ievērošanai, uzskata Šķēle.

Kopumā kopš naturalizācijas procesa sākuma - 1995.gada 1.februāra - Latvijā naturalizējušies 23 859 cilvēki, to skaitā 2716 nepilngadīgie bērni. Šobrīd turpinās 8075 Latvijas pilsonības pretendentu naturalizācijas iesniegumu izskatīšana.

No kopējā Latvijas pilsonības pretendentu skaita 66,7% ir sievietes, bet 33,3% - vīrieši.

No tautībām visvairāk naturalizēties vēlas krievi - 61,7%, lietuvieši 10,6%, baltkrievi - 10,1%, kā arī ukraiņi, poļi un citu tautību pārstāvji.

No pilsonības pretendentiem, kuri kārtojuši pārbaudījumus, 95,2% nokārtojuši latviešu valodas prasmes pārbaudījumu, bet 96,7% Satversmes pamatnoteikumus, valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudījumu.

Visaktīvāk naturalizēties vēlas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Neaktīvi ir bijuši jaunieši no 15 līdz 17 gadiem - no viņiem četru piecu gadu laikā saņemti tikai 1995 iesniegumi. Kā jau pieņemts, visvairāk iegūt pilsonību vēlējušies iedzīvotāji ar vidējo un augstāko izglītību. Tikai 361 cilvēkam, kas izteikuši vēlmi iegūt pilsonību naturalizējoties, izglītības nebija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form