Foto: Edijs Pālens
Lai arī nākamā gada budžetā nav paredzēts finansējums finansiālās grūtībās nonākušo hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz uzdot sagatavot mehānismu valsts garantijām finansiālās grūtībās nonākušajiem vienīgā mājokļa īpašniekiem.

Saeimas komisijā otrdien izvērtās debates, vai parlaments var pieņemt likumu par atbalsta mehānismu finansiālās grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem, kas kredītus ņēmuši vienīgā mājokļa iegādei, ja nākamā gada budžetā tam vispār nav paredzēts finansējums. Uz to, ka naudas budžetā nav, norādīja deputāts Kārlis Leiškalns (TP), savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji nespēja minēt iespējamo finansējuma avotu likuma pieņešanas gadījumā, norādot, ka tas ir politisks jautājums, savukārt komisijas sēdē piedalās vien ierēdņi.

Tā kā Ministru kabinetam vēl arī jāsagatavo noteikumi, kādā veidā valdība īstenos iedzīvotājo parādu restrukturizācijas stratēģijā minētās apņemšanās, tad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti atbalstīja likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" turpmāku virzību, taču nākamajam lasījumam noteiks garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tādējādi valdībai dodot papildu laiku ar likumprojektu saistīto Ministru kabineta noteikumu sagatavošanai.

Jau vēstīts, ka grozījumi Kredītiestāžu likumā sagatavoti saskaņā ar FM izstrādāto privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju. Tā paredz, ka uz atbalstu varēs pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un/vai remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5000 latu.

Startēģijā atbalstītais modelis arī paredz garantijas restrukturizētajiem kredītiem. Gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šī kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju. Valsts maksājumi šajā situācijā nebūs dāvinājums, bet gan aizdevums kredītņēmējam, par ko būs jāmaksā 1% no aizdevuma summas un kas 10 gadu laikā būs jāatmaksā valstij.

Vienlaicīgi stratēģijā paredzēti nosacījumi, kas nosaka kredītu restrukturizācijas principus. Daļa kredīta tiek iesaldēta līdz programmas beigām, un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi, taču pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40% no viņa mēneša ienākumiem.

Atsevišķos gadījumos uz atbalstu var pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu, ja pēc bankas novērtējuma šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt maksātspēju. Šajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldē 50% kredīta. Kad kredītņēmējs ir atguvis maksātspēju, banka restrukturizēs kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!