Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta vadītāja Regīna Eize skaidroja, ka ministrija vēlas šādus likuma grozījumus, jo tai trūkst līdzekļu tulkojumu nodrošināšanai. Viņa pastāstīja, ka liecības un paskaidrojumi krimināllietās policijai pārsvarā tiek sniegti krievu valodā, bet to tulkošana prasa lielus līdzekļus - simtiem latu katrai lietai.
Viņa arī norādīja, ka "tie ir krimināllietas materiāli, ko nevar dot kuram katram tulkošanas birojam", kas nozīmē, ka ministrijai jāalgo īpaši darbinieki tulkošanai. Arī šim nolūkam līdzekļu neesot. Tulkošanai tērētais laiks arī pagarina izmeklēšanas procesu.
Eize skaidroja, ka ministrijas iesniegtie grozījumi nozīmē, ka svešvalodās būs tikai personu - liecinieku, cietušo un vainojamo - sniegtie paskaidrojumi, uzsverot, ka kriminālprocess viņiem paredz tiesības tos sniegt dzimtajā valodā. Visi pārējie dokumenti būšot, kā to paredz likums, valsts valodā.
"Visi ierēdņi, kuri strādā ar šiem darba dokumentiem, taču pārvalda krievu valodu," norādīja Eize, minot arī, ka prokuratūra pilnībā atbalstot iekšlietu ministrijas ieteikumu, jo "viņiem ir tādas pašas problēmas".
Eize arī uzsvēra, ka ministrija vispirms lūgusi piešķirt finansējumu, lai varētu nodrošināt valodas likuma prasību izpildi un iztulkot visus krimināllietu materiālus, taču līdzekļi neesot piešķirti. "Tad mēs teicām - vai nu naudu, vai grozījumus," sacīja Eize.
Savukārt valsts valodas centra vadītāja Dzintra Hirša, kas ar grozījumu projektu nebija iepazinusies, bet "bija dzirdējusi par tiem" uzskata, ka šie grozījumi ir "vēl viens gabaliņš, kas vājina latviešu valodas tiesības". Viņasprāt, valdībai tie būtu jānoraida un jāmeklē finansējums likuma prasību izpildei. "Par likuma mainīšanu vispār nevajadzētu runāt," sacīja Hirša.
Viņa tomēr atzina, ka Valodas centrs negrasās protestēt pret šiem grozījumiem, jo atzīst, ka situācija iekšlietu struktūrās šajā jomā "ir viena no smagākajām". Tomēr viņa uzsver, ka "ja ir norma, tad to ir jānodrošina". "Daudzas normas mēs jau tā esam vājinājuši, visu laiku kādā sīkā normā piekāpjamies," sarūgtināti atzina Hirša. "Šis ir tas gadījums, kad valdība varētu parādīt savu labo gribu, lai nodrošinātu valodas aizsardzību," sacīja centra vadītāja.
