Nav iespējams pārliecināties, ka pārkāpumi LU rektora vēlēšanās ietekmēja to rezultātu, secina Valsts kanceleja
Foto: LETA

Izvērtējot precizēto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, Valsts kancelejas (VK) Juridiskais departaments secinājis, ka nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja LU rektora vēlēšanu iznākumu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc valdībā iesniegtā IZM rīkojuma projekta, nav ne tikai iespējams pārliecināties par to, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu, bet arī par to, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso gribu, secina VK.

Rīkojumā ir secināts, ka, "ja Satversmes sapulce savā darbībā neievēro LU Satversmes sapulces nolikumu, ir pamats uzskatīt, ka tā neievēro ārējo normatīvo aktu – LU Satversmi". Taču, kā uzsver Juridiskais departaments, rīkojumā nav pamatots, kā Ministru kabinets pie šāda secinājuma nonācis.

Rīkojuma argumentācijā ir izmantoti apsvērumi, kas izdarīti uz pieņēmumiem. Taču VK savā atzinumā atgādina, ka rīkojumā nevar norādīt pieņēmumus, kas nav pamatoti ar pierādījumiem.

Vienlaikus VK vērš uzmanību, ka IZM kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei izglītības un zinātnes nozarē nepieciešams izvērtēt Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā ietvertā tiesiskā regulējuma leģitīmo mērķi un atbilstību Satversmei, kā arī nepieciešamību pilnveidot augstskolu rektora vēlēšanu procesu.

MK rīkojuma projektā skaidrots, ka LU rektora ievēlēšanas procedūrā konstatējami ar vēlēšanu tiesiskumu saistīti pārkāpumi. Tāpat rīkojumā uzsvērts, ka saskaņā ar Augstskolu likumu valdība var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus.

LU rektora vēlēšanu gadījumā, piemēram, 13 mandāti dalībai LU rektora vēlēšanās tika izsniegti neatbilstoši pašas LU Satversmes sapulces nolikuma noteiktajai kārtībai. Līdz ar to šīm personām nebija tiesību piedalīties LU rektora vēlēšanās.

"Piešķirot mandātu personām, kurām tie nepienākas, šo 13 Satversmes sapulces dalībnieku piedalīšanās vēlēšanās ir neleģitīma," skaidrots rīkojuma projektā. "Minēto ārējo normatīvo aktu pārkāpums ir vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums, jo šo 13 LU Satversmes sapulces dalībnieku dalība 2019. gada 24. maijā notikušajās LU rektora vēlēšanās varēja būtiski mainīt vēlēšanu rezultātus –līdz pat vienādam balsu sadalījumam abiem kandidātiem, ievērojot nelielo balsu pārsvaru."

Jāatgādina, ka vēl joprojām nav zināms, vai un kā Krišjāņa Kariņa (JV) ministri balsos par šo jautājumu un vai MK valdīs vienprātība.

Jau ziņots, ka pirmo balsojumu LU rektora vēlēšanās pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24. maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) iepriekš informēja, ka viņas rekomendācija valdība būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

Tāpat vēstīts, ka, izvērtējot IZM iesniegto MK rīkojuma projektu par LU rektoru, VK savā atzinumā iepriekš norādīja, ka rīkojuma projektā šāds lēmums nav pietiekami pamatots.

Taču šonedēļ tika iesniegts jauns, uzlabots rīkojuma projekts.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas 2019 Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Universitāte Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form