Nav pamata veidot komisiju, kas vērtē Streļčenoka atbilstību amatam, uzskata Kalnmeiers
Foto: LETA

Pagaidām nav pamata veidot komisiju, kas vērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbilstību amatam, to šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc viņa teiktā, šādu komisiju veidot pašreiz nav nekāda pamata, jo Ģenerālprokuratūrā notiek pārbaude saistībā ar valsts noslēpuma pielaides izsniegšanas kārtību Streļčenoka vietniecei Jutai Strīķei.

Arī Straujuma otrdien atzina, ka Ģenerālprokuratūrai ir iespējams veikt dziļāku izmeklēšanu KNAB, un svarīgi ir izvairīties no izmeklēšanas dublēšanās.

Ģenerālprokuratūra pēc KNAB iesnieguma sākusi pārbaudi par valsts noslēpuma pielaides izsniegšanas apstākļiem Strīķei. Par pielaides piešķiršanu lēma Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Šī iestāde paziņojusi, ka neielaidīsies publiskās diskusijās ar KNAB saistībā ar pielaides izsniegšanas apstākļiem Strīķei.

Tāpat Ģenerālprokuratūrā ir saņemti vairāki iesniegumi ar lūgumu pārbaudīt tiesas sprieduma izpildes likumību KNAB saistībā ar Strīķes atjaunošanas darbā apstākļiem. Kalnmeiers nenoliedz, ka šajā sakarā saņemts iesniegums arī no pašas Strīķes saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt kompensāciju.

Strīķes advokāte iepriekš vērsās tiesā ar norādi, ka netiek pildīts spriedumā noteiktais nekavējoties izmaksāt Strīķei vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu 5066 eiro apmērā, savukārt tiesa attiecīgi vērsās pie tiesu izpildītāja.

Ņemot vērā minēto, tikai pēc pārbaužu pabeigšanas un secinājumu izdarīšanas varēs lemt par tālāko rīcību, sacīja Kalnmeiers, piebilstot, ka pirms tam par pārbaudes rezultātiem noteikti tiks informēta premjerministre.

"Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa veic pārbaudi par abiem jautājumiem, līdz ar to šādas komisijas izveidošana faktiski būtu jau notiekoša darba dublēšana. Pagaidīsim, kad beigsies prokuratūras veiktā pārbaude, un tad arī redzēsim, kādi būs secinājumi. Pārbaudē ir jāizvērtē, vai kavēšanās ar naudas izmaksu vispār ir notikusi, un, ja notikusi, tad vai šī kavēšanās veido Krimināllikuma 296.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu," sacīja ģenerālprokurors.

Kalnmeiera pieminētais Krimināllikuma pants paredz atbildību par tiesas nolēmuma neizpildīšanu. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Ģenerālprokurora minētajā pārbaudē tiek vērtēta KNAB priekšnieka rīcība un, visticamāk, tiek pārbaudīta arī citu biroja amatpersonu rīcība. "Viņa jau nesaraujami ir saistīta. Pārbaudē tiek vērtēta pielaides izsniegšana, kas nav vienpusējs akts. Tiesas sprieduma izpilde atkal ir amatpersonu rīcība. Tas viss ir savstarpēji sasaistīts," norādīja ģenerālprokurors.

Kalnmeiers atturējās prognozēt pārbaudes pabeigšanas termiņu.

KNAB izmeklēšanas darbā uzlabojumus Kalnmeiers patlaban neredz, taču tiešā veidā tas neesot saistīts ar biroja vadības konfliktu. "Tas ir drīzāk saistīts gan ar izmeklētāju trūkumu, pieredzes trūkumu un lietu specifiku. Taču, protams, kaut kādā daļā tas saistās arī ar atmosfēru birojā," piebilda Kalnmeiers.

Kalnmeiera tikšanos ar premjerministri šorīt gan nedaudz izbojāja valdības namā ieslēgusies trauksmes signalizācija, kurai atskanot darbinieki ēku pameta. Ģenerālprokurors gan atzina, ka trauksmes brīdī "saruna faktiski gājusi uz beigām".

Valdības noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu nepieciešamību KNAB priekšnieku atbrīvot no amata.

Komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato KNAB likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Viens no nosacījumiem paredz, ka biroja amatpersonu no amata atbrīvo sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam.

Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors, SAB direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.

Likums nosaka, ka biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.

Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Straujuma tikās ar konfliktā iesaistītajiem - Streļčenoku un Strīķi. Pēc šīm sarunām Straujuma savu vērtējumu nesniedza, jo vispirms vēlējās atkārtoti tikties ar ģenerālprokuroru. Streļčenoks savukārt paziņoja, ka viņam ar vietnieci "vienmēr būs tikai darba attiecības".

Ministru prezidente gan vēlāk atzina, ka neizslēdz iespēju rosināt ģenerālprokuroru veidot komisiju, kas izvērtētu Streļčenoka piemērotību amatam.

Pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta pret Strīķi tika ierosināta pagājušā gada 13.augustā. Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā. Otra disciplinārlieta tika ierosināta pērn 17.oktobrī. Ņemot vērā, ka iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības, šī disciplinārlieta tika izbeigta.

Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.

Streļčenoks aprīļa beigās un maija sākumā ierosinājis vēl divas disciplinārlietas pret Strīķi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts drošības dienests Ēriks Kalnmeiers Ģenerālprokuratūra Juta Strīķe KNAB Korupcija Laimdota Straujuma Ministru kabinets Saeima Satversmes aizsardzības birojs Valdis Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form