Nav pieļaujams, ka ārstiem rezidentiem nav sociālās apdrošināšanas, uzskata Skride
Foto: DELFI

Nav pieļaujams, ka ārstiem rezidentiem nav sociālās apdrošināšanas, uzskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Medicīnā darbs ir bīstams un ir jāatrod veids, kā būt visiem ārstiem rezidentiem, maksas vai bezmaksas, sociāli apdrošinātiem, uzsvēra komisijas vadītājs.

Komisijā otrdien, 26. janvārī, tika diskutēts par rezidentu apmācības un apmaksas sistēmu, kur izteikties tika aicināti gan paši jaunie ārsti, gan universitātes, gan slimnīcas, gan arī Veselības ministrijas (VM) pārstāvji un citi sēdes dalībnieki.

Skride uzsvēra, ka šī brīža Covid-19 krīze ir parādījusi ārstu rezidentu nozīmīgo vietu veselības aprūpē Latvijā. "Vismaz lielākajās universitātes slimnīcās tā ir neaizstājama", jo lielāko praktisko klīnisko darbu šobrīd Covid-19 nodaļās veic tieši ārsti rezidenti, skaidroja Skride.

Tāpat šis laiks ir izgaismojis vairākas problēmas – maksas ārstiem rezidentiem līdz šim nav bijis sociālo garantiju, bet šobrīd tās uz laiku ir tiem, kuri strādā Covid-19 nodaļās, papildināja Skride.

Tāpat viņš aicināja izskatīt jautājumu, vai vispār būtu jāturpina īstenot maksas rezidenta pozīcija.

Vēl viena problēma, ko minēja Skride ir: ja ārsts sāk mācīties vienā rezidentūrā, bet saprot, ka cita specialitāte padosies vairāk, turpina citā, tad iepriekšējās rezidentūras finansējums, ko valsts bija ieguldījusi, viņam ir jāatmaksā, ja viņš, piemēram, turpina strādāt nākamajā specialitātē valsts labā.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) pārstāvis Jānis Vētra, 4. gada rezidents neiroloģijā, ieskicējot, kas ir rezidents, skaidroja, ka rezidentūra nav studiju prakse, kā to dažkārt maldīgi uzskata. "Tas ir darbs, ko dara ārsti, kas ir pabeiguši savas pamatstudijas, ieguvuši ārsta grādu," viņš skaidroja.

Maksas rezidentūra savukārt ir alternatīvs veids, kā iegūt izvēlēto specialitāti, bet tas tiek īstenots tādā veidā, ka jaunie ārsti ar privātiem vai kādiem citiem līdzekļiem maksā par iespēju strādāt pilnu slodzi vairāku gadu garumā. Šiem ārstiem nav darba tiesisko attiecību un sociālo garantiju. Kā iemeslu, kāpēc vispār ir maksas rezidenta pozīcija, Vētra minēja iespējamo valsts finansēto budžeta vietu trūkumu, kas ir iespēja "apiet konkursu", kā arī, tā ir iespēja neuzņemties saistības, kas paredz pēc rezidentūras pabeigšanas vairākus gadus strādāt valsts ārstniecības iestādē.

"Šobrīd Latvijā pa abām augstskolām, kas apmāca rezidentus, ir vairāk nekā 200 ārsti, kas strādā pilna laika darbu ar Latvijas pacientiem, bet par to nesaņem algu," atklāja Vētra.

Minot, kā šo situāciju uzlabot, viņš norādīja, ka jāskatās uz kopējo Latvijas klīniku kapacitāti, kas parādītu, cik vispār var rezidentu kvalitatīvi apmācīt. Tāpat viņš uzsvēra, ka šobrīd svarīgākais ir nodrošināt vismaz minimālo sociālo aizsardzību, tad var diskutēt, kam tas ir jāuzņemas – valstij vai izglītības programmu īstenojošajai ārstniecības iestādei.

LJĀA prezidents Artūrs Šilovs piemetināja, ka arguments, ka ir jādod iespēja jebkuram izvēlēties specialitāti un specializēties par to, ko cilvēks vēlas, neatbildīs patiesībai. "Utopiski mēs par to varam domāt, bet ir jāsaprot, ka ir tādas specialitātes kā neiroķirurgs, kardioķirurgs un dažas citas, kur mums nebūs nepieciešami katru gadu 10 jauni speciālisti," viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis jautājums ir aktuāls pēdējos 15 gadus, kad maksas rezidentūra eksistē, taču par kuru pēdējos piecos gados tiek vairāk diskutēts.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāve Ilze Grope norādīja, ka maksas rezidentūra nebūtu jāslēdz, jo "var sameklēt modeļus gan atalgojumam, gan sociālajām garantijām". Viņa uzsvēra, ka katram cilvēkam ir tiesības izvēlēties tādu profesiju, kādā viņš sevi redz vispilnīgāk, "mēs pārkāptu cilvēktiesības, aizliedzot studēt".

Komisijas deputāte Anda Čakša (JV) jautāja, vai VM ir izskatījusi iespēju, ka finansējums darba samaksai ietu caur ārstniecības iestādi nevis universitāti, līdz ar to visi, kas ir darba tiesiskajās attiecībās, būtu sociāli apdrošināti.

VM pārstāve Kristīne Kļaviņa, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, skaidroja, ka samaksas maiņas risinājums ir ministrijā skatīts. "Tas ir jāizvērtē, bet mēs redzam, ka tas varētu būt viens no risinājumiem, ka samaksa par darbu iet caur NVD līgumu," viņa sacīja.

Runājot par speciālistu nodrošinājumu kritiskajās specialitātes, viņa atzīmēja, ka rezidentūras vietu skaita palielināšana vienmēr tiek minēts kā viens no galvenajiem risinājumiem ārstu skaita nodrošināšanai, tomēr, kā uzsvēra Kļaviņa, daudz būtiskāka ir ārstu piesaiste ārstniecības iestādēs.

"Šobrīd jau redzam, ka ir vairāk nekā 2000 ārstu, kuriem ir prakses tiesības, bet, kuri nestrādā veselības nozarē, līdz ar to, studiju vietu palielināšana pati par sevi šo situāciju nerisinās," viņa skaidroja, piebilstot, ka jau no 2018. gada VM turpina realizēt Eiropas Savienības fondu projektu par ārstu piesaisti reģioniem. Rezultāti rāda, ka ir piesaistīti aptuveni 100 ārsti darbam reģionālajās slimnīcās.

Čakša arī trešdienas, 27. janvāra, komisijas sēdē, kurā tika vērtēts universitāšu slimnīcu padomju darbs, uzdeva sanākušajiem slimnīcu pārstāvjiem jautājumu par rezidentiem un rosināja izskatīt iespēju mainīt rezidentu apmaksas mehānismu, kuru arī šajā komisijā atzina par apsveramu priekšlikumu.

Tomēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka tādā gadījumā būtu konkrēti jānosaka darbi, kurus rezidents veic, lai varētu nodrošināt darba attiecības ar konkrētu darbu uzskaiti, jo šādam procesam jābūt uzskaitāmam un transparentam.

Otrdienas sēdes beigās komisija nolēma apkopot izrunātos ieteikumus un problēmjautājumus un nosūtīt tos "ilgtspējīgai plānošanai" VM.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Anda Čakša Bērnu klīniskā universitātes slimnīca NVD Rīgas Stradiņa universitāte Saeima Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam