Nav pieļaujams, ka cieš badu. Tiesībsargs par valsts apmaksātu medicīnisko pārtiku
Foto: LETA

"Nav pieļaujams, ka cieš badu kāds tikai tāpēc, ka nevar iegādāties pārtiku, šajā gadījumā – medicīnisko pārtiku," tā portālam "Delfi" Tiesībsarga Jura Jansona pārstāvji komentēja plašu rezonansi izraisījušo jautājumu. Proti, šobrīd, nespējot atļauties ārstu izrakstītos enterālos vai parenterālos barības maisījumus, kas pilnībā aizstāj ēšanu un dzeršanu, un mēnesī izmaksā 300 līdz 500 eiro, daļa pacientu pat badojas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc rakstu sērijas Veselības ministrija (VM) ziņoja, ka enterālās un parenterālās pārtikas apmaksu ambulatori, proti, pēc izrakstīšanas no slimnīcas, plānots veikt nākamā gada laikā. Paredzētās izmaiņas varētu ieviest nākamā gada vidū. Pēc "Delfi" aptaujāto ārstu aplēsēm, tam būtu jāattiecas uz aptuveni 500 pacientiem.

Problēmu – pacientu nespēju atļauties medicīnisko pārtiku – portāls "Delfi" aktualizēja jau pērn, kopā ar labdarības organizāciju "Ziedot.lv" veidojot atbalsta akciju "Stiprini stipros". Arī šāgada rudenī paliatīvajai aprūpei veltītā rakstu sērija "Sāpju slieksnis" iepazīstināja ar pacientiem, kam enterālās pārtikas iegāde par pašu līdzekļiem ir neiespējama.

"Cilvēka dzīvība ir demokrātiskas sabiedrības augstākā vērtība. Latvija sevi ir pasludinājusi par sociālo atbildīgu valsti. Viena no sociāli atbildīgas valsts pienākumiem ir sniegt atbalstu sociālo mazaizsargātām personu grupām, tas ir, tiem cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas spējas pašiem nodrošināt savas pamatvajadzības," portālam "Delfi" norāda Tiesībsarga sabiedrisko attiecību pārstāve Laura Bagātā.

Viņa atzīst, ka arī kaimiņvalstu pieredze šīs problēmas risināšanā nav bijusi vienkārša. Kā noskaidroja "Delfi", Igaunijā šīs pārtikas apmaksas iekļaušana valsta nodrošināto pakalpojumu sarakstā prasīja trīs gadus. Šobrīd Igaunijā valsts sedz pusi šīs pārtikas izdevumu, un pacientiem tā tiek piegādāta līdz mājokļa durvīm.

Savukārt Lietuvā joprojām šī pārtika nav apmaksāta. "Šīs problēmas risināšana ir finiša taisnē, taču, iespējams, atlikusi vissarežģītākā sadaļa," iepriekš "Delfi" vēstīja Viļņas universitātes slimnīcas anestezeoloģijas, intensīvās terapijas un sāpju ārstēšanas nodaļas vadītājs Gintauts Kekšts. Atbildīgā kaimiņvalsts ministrija savukārt lēš, ka varētu apmaksāt medicīniskās ierīces, kas saistītas ar enterālās pārtikas ievadīšanu.

Tiesa, iepriekš Tiesībsarga birojā neviens neesot vērsies ar iesniegumu par šo tematu. Birojs savu komentāru sagatavoja pēc portāla "Delfi" lūguma.

Tiesa, par saviem pacientiem noraizējušies Rīgas Austrumu slimnīcas ārsti VM jau pērnā gada nogalē rakstīja vēstuli, aicinot apsvērt medicīniskās pārtikas apmaksu no valsts naudas. "Delfi" iepriekš rakstu sērijā "Sāpju slieksnis" stāstīja par rīdzinieci Ņinu, kura sirgst ar smagu, retu motoneironu saslimšanu. Nespējot par 180 eiro lielo pensiju atļauties ārstu konsīlija nozīmēto medicīnisko uzturu (par 320 eiro mēnesī), viņa atbalstu bija lūgusi Nacionālajam veselības dienestam (NVD) un Saeimas sabiedrības veselības apakškomisijai. Pozitīvas atbildes nesekoja.

Lai arī uzturu viņa uzņem tikai caur vēderā ievietotu zondi jeb gastrostumu un enterālie barības maisījumi pilnībā aizstāj ēšanu un dzeršanu, NVD norādīja, ka "diētisko pārtiku" valsts neapmaksā. Saeimas apakškomisija savukārt sirmgalvei ieteica vērsties Rīgas pašvaldības sociālajā dienestā, kur viņa jau bija saņēmusi atteikumu: specifiskais uzturs jāgādā pašai vai valstij. Tāpat kā daudziem pacientiem ar dažādām diagnozēm, piemēram, pēc insulta, smagām traumām, Ņinai vienīgais risinājums bija ziedojumu lūgšana līdzcilvēkiem, lai varētu nodrošināt šo vienīgo uzturu.

Šobrīd valsts medicīnisko uzturu pieaugušajiem apmaksā, ja pacients atrodas slimnīcā. To kompensē arī bērniem līdz 18 gadu vecumam, kas atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, tiesa, ne visiem, kam tā nepieciešama.

Vasaras nogalē VM jaunajās politikas iniciatīvās iekļāva enterālās un parenterālās barošanas nodrošināšanu mājās pieaugušajiem, plānotās izmaksas bija ap 735 tūkstošiem eiro. Tiesa, veselības nozarei trūkstošā finansējuma dēļ no šīs iniciatīvas pēc neilga laika atteicās.Tiesa, šis jautājums raisīja plašu rezonansi sabiedrībā un arī Saeimas gaiteņos, un tagad ir izmaiņas. "Veselības ministrija nākamajā gadā nozares budžeta ietvaros gatavos risinājumus, lai uzsāktu valsts apmaksātu enterālās un parenterālās barošanas maisījumu apmaksu ambulatorajiem pacientiem, kas ļaus novērst situāciju, kad pēc izrakstīšanās no slimnīcas pacients finansiālu apsvērumu dēļ nevar iegādāties nepieciešamo speciālo uzturu," medijus pagājušajā piektdienā preses relīzē informēja VM.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Stiprini stipros Igors Pimenovs Sāpju slieksnis Paliatīvā aprūpe Bērnu klīniskā universitātes slimnīca NVD Regīna Ločmele-Luņova Saeima Saskaņa Ziedot.lv Tiesībsargs Veselības ministrija Viļņa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form