Foto: AFI
Foto: Aivars Aksenoks

Latvijai būs jāizšķiras, kādam statusam Eiropas Savienībā (ES) tā vēlas pielīdzināt nepilsoņus, turklāt šī izvēle būs jāizdara ciešā kontekstā ar Latvijas pilsoņiem piešķirtajām tiesībām ES dalībvalstīs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tā ceturtdien pēc ES tieslietu un iekšlietu ministru tikšanās Briselē sacījis tieslietu ministrs Aivars Aksenoks (JL), piektdien raksta "Diena" .

Avīze norāda, ka šis jautājums ir kļuvis aktuāls tagad, kad Latvija kā nākamā ES dalībvalsts sāk piedalīties diskusijās par jauno ES likumdošanu.

Viens no ES tieslietu un iekšlietu ministru ceturtdien apspriestajiem jautājumiem bija direktīvas projekts par Eiropas valstīs dzīvojošo trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku statusu un tiesībām. Lai arī pagaidām ES valstis par to vienoties nespēja, Latvijai jau ir jāsāk domāt, vai un kā šī jaunā direktīva varētu attiekties uz Latvijas nepilsoņiem. «Negribētu šo diskusiju saistīt ar nepilsoņiem un nezinu, vai varam uz viņiem attiecināt trešo valstu statusu,» sacījis Aksenoks.

Ja ES valstis nolemtu, ka Eiropā dzīvojošajiem trešo valstu pilsoņiem ir tiesības uz darbu vai sociālo palīdzību jebkurā ES dalībvalstī un šāds statuss tiktu attiecināts arī uz Latvijas nepilsoņiem, Latvijas pilsoņi nonāktu nelabvēlīgākā situācijā, skaidroja tieslietu ministrs. Latvijas, tāpat kā citu jauno ES dalībvalstu, pilsoņiem saskaņā ar ES uzņemšanas sarunās panāktajām vienošanām pirmajos gados pēc iestāšanās ES tiesības strādāt būs tikai dažās Eiropas valstīs. Lielākā daļa veco ES dalībvalstu ir paziņojušas, ka tās aizsargās savu darba tirgu vismaz trīs gadus. «Mēs nevaram radīt nelabvēlīgākus apstākļus saviem iedzīvotājiem,» sacījis Aksenoks.

Vācija ir viena no ES valstīm, kas, satraucoties par lielo imigrantu skaitu savā valstī, nevēlas īpaši uzlabot trešo valstu pilsoņu statusu Eiropas Savienībā. Lielākajai daļai Eiropas valstu galvenās bažas rada ekonomisko migrantu skaita pieaugums Eiropā, tāpēc par Latvijā un Igaunijā esošajiem nepilsoņiem un Krievijas pilsoņiem šīs direktīvas kontekstā neviena pašreizējā Eiropas valsts vēl nav aizdomājusies, norāda diplomāti.

Latvijai sava pozīcija par šo direktīvu būs jādeklarē brīdī, kad pārējās ES valstis par to jau būs vienojušās. Šīs direktīvas attiecināšana uz nepilsoņiem Latvijai nozīmētu atteikšanos no mērķa panākt šīs iedzīvotāju grupas naturalizēšanos. Turpretim direktīvā paredzēto tiesību piešķiršana nepilsoņiem pakļautu diskriminācijai Latvijas pilsoņus. «Šī diskusija mums pašiem ir jāatrisina Latvijā,» sacījis A.Aksenoks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form