Delfi

Rīgas Centra rajona tiesa atcēlusi iepriekšējo lēmumu pagarināt termiņu tā dēvētajā "digitalizācijas lietā" līdz 1.oktobrim, un lieta nodota jaunai izskatīšanai citam izmeklēšanas tiesnesim. Daži juristi uzskata, ka līdz ar to kriminālprocess šajā lietā ir beidzies un izvirzītās apsūdzības vairs nav spēkā, pirmdien ziņo laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Daži ar lietu saistīti juristi uzskata, ka līdz ar to kriminālprocess šajā lietā beidzies 3.septembrī, un pēc šī datuma uzrādītās apsūdzības nav spēkā. Tā kā nav arī lēmuma par lietas nodošanu tiesai, nav spēkā arī visas līdz 3.septembrim 15 personām celtās apsūdzības, tāpat kā nav spēkā apsūdzētajiem noteiktie drošības līdzekļi.

Savukārt procesa virzītājs, prokurors Edvīns Piliksers uzskata, ka Centra rajona tiesneses Veltas Gailītes lēmums neietekmē kriminālprocesa gaitu, nenozīmē, ka process ir pabeigts un neatceļ līdz šim uzrādītās apsūdzības.

Lūgumu par pēdējo izmeklēšanas termiņa pagarinājumu no 3.septembra līdz 1.oktobrim Piliksers iesniedza 24.augustā, un tiesnese Dzintra Baltā to apmierināja 28.augustā. RCT priekšsēdes Gailītes lēmumu prokurors saņēmis tikai piektdien pēcpusdienā. No tā izriet, ka Gailīte lēmumu par termiņa pagarinājumu atcēlusi, pamatojoties uz lietā apsūdzētā, ar ekspremjera Andra Šķēles darījumiem saistītā advokāta Jāņa Lozes aizstāvja sūdzību.

Piliksers atturējies vērtēt, kāpēc sūdzība iesniegta un atzinis: "Manā prokurora praksē tā vēl nav bijis, kad kāds apstrīd pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pagarinājumu."

Savukārt Loze laikrakstam paskaidrojis, ka "viss šis process ir nepamatots jau no paša sākuma". Gailītes lēmums, pēc Lozes domām, nozīmē, ka digitālās TV lietas kriminālprocess ir izbeigts 3.septembrī, ka nepastāv apsūdzētajām personām noteiktie ierobežojumi un arī apsūdzības, jo nav lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai, ir jaunums Latvijā praksē. "Manuprāt, tas ir šoks prokuratūrai," vērtēja Loze un piebilda, ka tas skaidri parāda, ka pirmstiesas izmeklēšanas nevar vilkt garumā. Sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā maksimālais izmeklēšanas termiņš ir 24 mēneši. Deviņām digitālās TV lietā apsūdzētām personām, ņemot vērā kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos (2005.01.10), šis termiņš beidzas 1.oktobrī. Līdz tam prokurors arī bija plānojis pieņemt lēmumu par lietas pabeigšanu un nodošanu tiesai.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka prokurors digitālās televīzijas krimināllietas izmeklēšanu solījis pabeigt šogad.

Šajā krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēts Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) finanšu konsultants Harijs Krongorns.

AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apmērā un pēc par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Bijušais DLRTC māteskompānijas "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders ir apsūdzēts par liela apmēra krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību.

Uzņēmējam, SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta par liela apmēra krāpšanas atbalstīšanu un par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Bijušie digitālās televīzijas ieviesējfirmas SIA "Kempmayer Media Latvia" (KML) valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti par krāpšanu lielā apmērā, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti par krāpšanu lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta par krāpšanu lielā apmērā.

Pirms vairākiem gadiem DLRTC un "Kempmayer" noslēdza līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā. Vienošanās paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.

Pēc līguma publiskošanas un krimināllietas ierosināšanas 2003.gada augustā DLRTC Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesā iesniedza prasību atzīt līgumu par spēkā neesošu.

Savukārt Latvijas tiesā vērsās "Kempmayer" un KML, kas apstrīdēja Konkurences padomes 2002.gada novembra lēmumu, ar kuru par neatbilstošu Konkurences likumam atzīta starp DLRTC un "Kempmayer" noslēgtā līguma sadaļa par ciparu televīzijas uztvērēju piegādi un izplatīšanu.

Latvijas tiesu instancēs "Kempmayer" tiesvedība noslēdzās neveiksmīgi, un arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa nolēma, ka "Kempmayer" jāatmaksā DLRTC 6,98 miljoni ASV dolāru (3,83 miljoni latu), kas samaksāti saskaņā ar līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu, kā arī jāsedz šķīrējtiesas izdevumi, citas ar šķīrējtiesas procesu saistītās izmaksas un izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem.

Tiesa līgumu atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Tiesa secinājusi, ka DLRTC nav nekādu parādsaistību pret "Kempmayer" un KML.

Atbilstoši šim šķīrējtiesas spriedumam DLRTC no KML saņēma vairāk nekā 5,55 miljonus latu. Nauda tika iegūta KML darījumā ar Ēķi, bet šo darījumu finansēja Šķēle. Ēķis noslēdzis kredītlīgumu ar KML par firmas savulaik iepirkto digitālās televīzijas apraides iekārtu iegādi, bet kreditēšanai nepieciešamo naudu aizņēmies no Šķēles.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form