NBS iepirkumi tiek īstenoti neefektīvi, secina Valsts kontrole
Foto: F64

Aizsardzības nozares iepirkumu process ir apgrūtināts un neefektīvs, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). Lielā daļā iepirkumu pie pirmajiem sarežģījumiem konkurss tiek pārtraukts, atsevišķos gadījumos procesu ievelkot pat uz gadiem, turklāt īpaši šai nozarei izstrādātais iepirkumu regulējums tiek piemērots ārkārtīgi kūtri.

VK izstrādājusi virkni ieteikumu, lai trūkumus novērstu. Aizsardzības ministrija tiem piekrīt un apņēmusies līdz 2021. gadam tos īstenot.

Revīzijas autori uzsver, ka tās laikā pārkāpumi nav konstatēti, tomēr secināts, ka iepirkumu sistēma ir smagnēja un neefektīva. "2% no IKP ir naudas apjoms, kāds aizsardzības nozarei būs pieejams. Taču tas vēl neatspoguļo sasniegtos rezultātus. Latvijai jābūt starp tām NATO dalībvalstīm, kas pieejamo finansējumu prot izmantot gudri. Tas nav iespējams bez efektīvas nodrošinājuma un apgādes sistēmas, tāpēc Valsts kontrole pozitīvi vērtē Aizsardzības ministrijas uzsākto virzību jomas sakārtošanā," skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nodrošinājums tiek īstenots vairākos līmeņos – centralizētus iepirkumus īsteno Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC), tomēr tādus veic arī NBS Nodrošinājuma pavēlniecība. Aptuveni 40% no visiem iepirkumiem īsteno NBS vienības decentralizēti. Procesā revidenti atklājuši formālas birokrātiskas darbības un pārmērīgu orientāciju uz procesu, nevis motivāciju sasniegt rezultātu.

Arvien lielais decentralizēto iepirkumu īpatsvars no NBS vienībām prasa iepirkumu ekspertu kompetenci, kas savukārt VK skatījumā nav izpildāms, jo karavīriem ir citi tiešie uzdevumi.

Gada sākumā NBS komandieris Leonīds Kalniņš intervijā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka viņu šie mazie iepirkumi neuztrauc, kamēr nav signālu par pārkāpumiem. Armijai vienkāršotā iepirkumu procedūra ļaujot iegādāt vajadzīgas lietas īsā laikā, kā arī labāk un efektīvāk palīdz strādāt NBS nodrošinājuma sistēmai.

Atbildot uz jautājumu, vai Kalniņš armijas iepirkumu sistēmā redz problēmas, viņš atzina, ka vienmēr ir iespēja to uzlabot. NBS tomēr vēlas pēc iespējas vairāk centralizēt savus iepirkumus.


Ievērojamā daļā iepirkumu bijusi kavēšanās pat tad, ja bijuši visi apstākļi sekmīgai to norisei, norāda VK. Gadījumos, kad konstatēti sarežģījumi, iepirkums vienkārši ticis pārtraukts. Kontrole min arī konkrētus piemērs: rokas granātas detonatoru iegāde ilgusi sešus mēnešus atkārtotas informācijas pieprasīšanas un sarakstes dēļ; iestāžu neefektīvas sadarbības dēļ prioritāri nepieciešamas munīcijas iegāde ilgusi četrus gadus, sakaru ierīču akumulatoru iepirkums – trīs gadus, bet karavīriem būtiska ekipējuma iepirkums – 15 mēnešus. Nepiemērota regulējuma piemērošanas dēļ antenu sistēmas iegāde nepārtrauktiem NBS sakariem ilgusi 11 mēnešus.

NBS Nodrošinājuma pavēlniecība sekmīgi pabeigusi 79% iepirkumu, bet VAMOIC – 63%.

2011. gadā ieviestais Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, kas paredz militārajai jomai pielāgota iepirkumu mehānisma iespēju, šīs nozares iepirkumos tiek izmantots tikai 5% gadījumu.

Aizsardzības ministrijai ar līdzšinējām reformām nav izdevies panākt būtiskus uzlabojumus nodrošinājuma plānošanas un apgādes organizēšanas procesos, revīzijas kopsavilkumā atzīst VK Otrā revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa. Pats revīzijas ziņojums gan netiek publicēts, jo tas ietver ierobežotas pieejamības informāciju.

Kopsavilkumā VK secina, ka Latvijas situācijā NATO definētie militārās loģistikas pamatprincipi nedarbojas un nodrošinājuma un apgādes sistēma ir pilnveidojama. Šie NATO principi ir paredzamība, ekonomija, vienkāršība, sadarbība un elastīgums. Pašlaik gan Latvijā informācija par prioritātēm un vajadzībām ilgtermiņā nav efektīvi iegūstama, tāpat nav sistēmas sasniegtā nodrošinājuma līmeņa novērtēšanai. Esošā sistēma ietver formālas procedūras, kas rada birokrātisko slogu un neveicina procesa caurskatāmību. Iesaistītās iestādes nepietiekami apmainās ar informāciju.

VK uzsver, ka līdz šim finansējums aizsardzības nozarei bijis nepietiekams – Latvijā tas līdz šim bijis par miljardu mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Krīzes laikā tieši pie mums šajā nozarē budžeta samazinājums bija visstraujākais, turklāt straujākais budžeta kritums bija tieši attiecībā uz NBS nodrošinājumu.

Kā piemēru tam, kā tas ietekmējis NBS spējas, VK min 2007. gadā uzsāktos pretgaisa aizsardzības spējas attīstības pasākumus. Finansējuma trūkuma dēļ nebija iespējama par 4,4 miljoniem eiro iegādātās raķešu sistēmas apkope, tādēļ sistēma kļuva neizmantojama. 2009. gadā pilnībā tika apturēta Zemessardzes attīstība, jo šai vienībai finansējums saruka par 70%. Kontroles ieskatā, neraugoties uz to, ka no 2014. līdz 2018. gadam Zemessardzei atvēlēti 80 miljoni eiro, attīstības pasākumu īstenošana varētu būt izaicinājums, jo iepriekšējos gados šī vienība funkcionējusi izdzīvošanas režīmā.

Savukārt iepirkumu plānošanā dominējusi kārtējā gada finanšu līdzekļu apguve, nevis ilgtermiņa domāšana. Informācija par vajadzībām tiek iegūta no vienībām, par ko VK norāda, ka nepieciešama domāšanas maiņa, vajadzības nosakot stratēģiskā līmenī, radot pamatu vienotai apgādei.

VK revīzijā analizējusi informāciju par 1000 iepirkumiem.

Arī iepriekš VK veikusi revīzijas aizsardzības nozarē. No 14 ieteikumiem, ar ko kontrolieri nāca klajā revīzijā par 2016. gada pārskatu, ieviesti ir pieci. Pērnā gada nogalē aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" to komentēja, norādot, ka ieteikumu īstenošana ir laikietilpīga.

Tags

2% no IKP: kā mūs aizsargās? Aizsardzības ministrija Nacionālie bruņotie spēki Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form