Decembra sākumā Latvijā publiskota ASV žurnālista Dana Radera stundu gara reportāža par karu Afganistānā, kurā centrālā loma atvēlēta kaujai 2009.gada 1.maijā, kad dzīvību zaudēja arī divi karavīri no Latvijas – Andrejs Merkuševs un Voldemārs Anševics. Šajā reportāžā redzami unikāli video un faktu materiāli, tostarp – no ienaidnieka pozīcijām filmēts uzbrukums Bari Alai postenim.
No filmas var secināt, ka ASV kritušo karavīru tuviniekiem izsūta dienesta izmeklēšanas ziņojumu, kas gan ir rediģēts, tomēr ietver plašu faktu materiālu. Latvijā karavīru tuvinieki saņem ļoti īsu aprakstu par notikušo, bet papildu informācija tiek sniegta tikai pēc pieprasījuma, secina raidījums pēc sarunas ar kritušā karavīra atraitni Ievu Anševicu, kā arī atbildīgajām armijas amatpersonām.
"Nenoliedzami, mēs pārskatīsim veidu, kā mēs informējam piederīgos, bet es atkārtošu vēlreiz – ja kādam ir bažas, es darīšu visu, lai šie cilvēki tiktu informēti, un ar viņiem tiks runāts un stāstīts visu, ko mēs drīkstam stāstīt," saka Graube.
Viņš apliecina, ka pārskatīts varētu tikt gan veids, kā informācija tiek sniegta, gan arī tās apjoms. Iespējams, tuvinieki varētu saņemt vairāk informācijas arī rakstiski. Graube sola iepazīties, kā šādos gadījumos rīkojas citas valstis.
Ieva Anševica raidījumam stāstīja, ka dažas nedēļas pēc vīra nāves atsūtītais Aizsardzības ministrijas (AM) slēdziens bijis bezgala skops. Vasaras vidū tuviniekiem bija apsolīts detalizēts izklāsts, bet tas atlikts līdz gadu mijai, bet arī tad atbildes nav saņemtas. Aptuveni pusotru gadu pēc liktenīgās kaujas mazliet vairāk detaļu par notikušo atnesusi saruna ar NBS komandieri Graubi. Tad viņa saņēmusi daļu atbilžu par notikušo un atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, tomēr arī šajā sarunā norādīts uz lietas slepenību.
Ievai Anševicai daļu atbildes atnesa šomēnes publiskotā Dana Radera reportāža. ASV žurnālists atklāj, ka ASV reģionālie komandieri ir zinājuši par gaidāmo uzbrukumu, ir zinājuši, ka šī bāze ir nemiernieku mērķis. Turklāt karavīri jau vairākus mēnešus bija prasījuši papildspēku ierašanos. To apstiprina kaujā izdzīvojušais kareivis Aleksandrs Pisarevs: "Par to atbalstu mēs jau sen runājām, zvanījām uz Bostiku, prasījām cilvēkus. Viņi solīja, ka būs, bet neviens neatnāca."
Filmā intervēti bojāgājušā amerikāņu seržanta Džeimsa Pertla vecāki. Viņiem pēc dēla nāves atsūtīts visai plašs dienesta izmeklēšanas materiāls, lai arī vietām tas bijis rediģēts. Kritušā amerikāņa vecāki varēja uzzināt, ka bāzē esošie afgāņu karavīri nepakļāvās augstākajiem virsniekiem un regulāri devās prom no posteņiem. Ienaidniekam bijušas arī labas zināšanas par bāzes izvietojumu un aizsardzību.
Šī filma apstiprina to pašu, kas ir zināms Latvijas armijai, atzīst Graube. Filma tapusi ar AM atbalstu, tā ieguvusi iespēju filmu tulkot un ar to iepazīstināt Latvijas sabiedrību. Tomēr labo darbu apēnojusi paviršība – par filmas esamību tuvinieki uzzināja pastarpināti, norāda raidījums.
AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveikis noliedz, ka tā būtu paviršība: "Tas vienkārši tā sakrita, ka sociālie mediji strādā ļoti ātri un informācija aprit ļoti ātri. Un mēs vienkārši kādu dienu vai divas nokavējām."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
