'Ne jā, ne nē' – Saeimas komisija vēl neizlemj par skolēnu Dziesmu un deju svētkiem
Foto: Publicitātes foto

Vienprātības par XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi otrdien, 9. martā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē nebija. Deputāti pauda, ka svētkiem jābūt, taču kā svētkus rīkot, ņemto vērā dalībnieku tūkstošus un Covi-19 dēļ noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, joprojām ir neatbildēts jautājums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane komisijas sēdē norādīja, ka VM ekspertu grupai nepieciešamas divas nedēļas, lai izvērtētu svētku norises scenārijus. Kā norādīja komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV), komisija turpinās vērtēt svētku iespējamību un to scenārijus.

Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa emocionālā uzrunā norādīja, ka svētki gan bērniem, gan pedagogiem ir ļoti nozīmīgi. "Nākamos Dziesmu svētkus plānojam tikai 2025. gadā. [Ja šogad nerīkos svētkus], paies 10 gadi starp svētkiem," pauda Bērziņa.

VM gan vēl skaidru pozīciju jautājumā par svētku norisi nepauž. "Mēs nevaram pateikt ne jā, ne nē, Tas atkarīgs no situācijas attīstības. Ja mēs nevarēsim rast iespēju bērniem pulcēties, tad diezgan sarežģīta ir svētku norise. Pirmais solis ir atjaunot bērniem iespēju mācīties klātienē," sacīja Feldmane.

B scenārijs

Pagaidām plānoti trīs iespējamies svētku norises scenāriji – A, B un C. Šobrīd, kā norādīja Bērziņa, lielākās cerības tiek liktas uz B scenāriju, kuru īstenotu, ja maija beigās un jūnijā atsāktos interešu izglītība.

Bērziņas prezentētais B scenārijs paredz, ka svētku dalībnieki iesūta video pieteikumu līdz 12. jūlijam. Dalībnieku skaits ārtelpās ir līdz 3000-4000, iekštelpās, savukārt – 200-500.

Ja īstenotu B scenāriju, svētki notiktu no 2. jūlija līdz 12. oktobrim. Galvenās norises vietas būtu Mežparka Lielā estrāde, Mežparka teritorija, Hanzas perona āra terase, Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Vērmanes dārzs un Rīgas doma dārzs. 2021. gada skolēnu dziesmu un deju svētku galvenās vērtības būtu līdzdalība, sadarbība un prieks, teica Bērziņa.

Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (LA) pauda, ka pašreizējais svētku plānojums ir "milzīgs optimisms". "Tas, par ko es ierosinu visus domāt, – kas ir svarīgāks – šie garie svētki vai normāla mācību gada atsākšana septembrī? Pēc svētkiem skolēni neizturēs atgriešanos pie attālinātām mācībām. Kā mēs šajā laikā varam sapņot par vairāku dienu pasākumiem," skepsi pauda Ratinīka.

Jāseko epidemioloģiskajai situācijai

VM pārstāve Feldmane norādīja, ka ministrijai ar svētku rīkotājiem esot laba sadarbība. Tiesa, tai līdz šim nav bijusi iespēja iepazīties ar minētajiem svētku norises scenārijiem. "Viss ir atkarīgs no iespējām pulcēties. 3000 vai 6000 [liels svētku dalībnieku skaits] – mums liekas, ka šobrīd tas ir ļoti optimistiski. Iespējams, šie apjomi būtu jāpārvērtē," teica Feldmane.

VM pārstāve vērsa uzmanību, ka svētku norises iespējamība un norises varianti ir pilnībā pakļauti epidemioloģiskajai situācijai. "Šobrīd tā ir ļoti trausla. Situācijas uzlabošanās ir ļoti lēna," komisijas sēdē teica Feldmane.

Feldmane sacīja, ka ļoti nozīmīgi būs šonedēļ valdībā pieņemtie lēmumi saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem.

"Nemainot pasākumus, mums turpinās lēna [saslimšanas] samazināšanās, ja neizplatās jaunie britu celmi. Ja tiek pieņemti striktāki lēmumi, tad šī situācija ir daudz labvēlīgāka. Līdz maijam mums ir jāseko līdzi, kādi ir pulcēšanas nosacījumi," paskaidroja VM pārstāve. Viņa arī uzsvēra: ļoti svarīgi, lai neizplatās jaunie vīrusa paveidi, jaunais Anglijas vīrusa paveids bērnu vidū izplatās ļoti augstā līmenī.

Tāpat būtisks faktors, kas jāņem vērā, izvērtējot iespējamo svētku norisi, ir vakcinācijas aptvere. "Šobrīd par [sasniegtu] pūļa imunitāti runā uz septembri. Tas atkarīgs no sabiedrības gatavības vakcinēties un vakcīnu piegādes," lēsa Feldmane.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārstāve Ilze Oša pauda, ka atbalsta svētku rīkošanu. Tiesa, svētkiem jānotiek, ņemot vērā epidemiologi vērtējumu par to, cik cilvēki drīkst pulcēties vienkopus.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ināra Dundure, savukārt norādīja, ka Dziesmu svētku norise ir būtiska tradīcijas saglabāšanai, taču tos jārīko, vērtējot valsts epidemioloģisko situāciju. "Ja tā epidemioloģiskā situācija ir tāda, ka var rīkot reģionos šos svētkus, tad ir jābūt testēšanai [tik lielā mērā], cik iespējams," teica Dundere.

Jau ziņots, ka XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja un Dziesmu svētku padome pagājušajā gadā nolēma 2020. gada vasarā gaidāmos skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021. gadu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Arvils Ašeradens Izglītība Iveta Ratinīka Latvijas Pašvaldību savienība Rīgas dome Saeima Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form