Par pērnā gada vārdu atzīti "ausīši", bet gada nevārda tituls piešķirts "aplikācijai". Savukārt par pērnā gada teicieniem, izņēmuma kārtā, atzīti divi: Ingunas Sudrabas sacītais "Nē, tā es neesmu," un Artusa Kaimiņa "Tu zini, kas es esmu?".
Akcijas organizatori - Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija pirmdien paziņoja ikgadējās akcijas "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" rezultātus.
RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ievadot laureātu nosaukšanu, norādīja: "Darbs pie valodas ir nebeidzams ceļš, kas paliek arvien interesantāks. Valoda ir dzīva, un ar to mēs katrs varam nodarboties." Savukārt Ieva Kolmane iezīmēja ilgās tendences valodā, tostarp "eiru" un divdabju lietošanu, no tiem veidojot salīdzināmās pakāpes - "ejošākais", "degošākais", "meklējošākie" un tamlīdzīgi.
Gada vārds ir spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas 2014.gadā izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši popularitāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.
Šajā nominācijā finālā no 150 vārdiem tika iekļauta "plastala", "sirdsprojekts", "aprisinājums", "lamu pirksts", "labs i'", "derīgot", "ausīši" un "kremlini". No iepriekš minētajiem vārdiem uzvarēja vārds, ko izdomājusi maza meitene, kuras mamma nominācijai pieteica vārdu – "ausīši" jeb ausu sildītāji. "Vārds pierāda, ka vārda darināšanā var izmantot pamazināmo formu," norādīja Vineta Poriņa.
Savukārt gada nevārds ir spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas 2014.gadā gadā parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē.
Šajā nominācijā finālā no teju 170 vārdiem tika iekļauti: "sieviešu aukstā gaļa", "melnais ledus", "pigmeju pundurezis", "kā rezultātā", "stāvizrāde", "aplikācija", "kamingouts" un "veiksmes stāsts". Par gada nevārdu 2014 atzina vārdu "aplikācija", kas domāta kā "lietotne" datorvidē.
"Nav prātīgi jau esošu vārdu apkraut ar liekām nozīmēm – mums jau ir aplikāciju papīrs, aplikācijas no koku lapām un aplikācijas kā kompreses," norāda akcijas organizatori.
No pieteiktajiem 170 vārdiem 30 bija "ārkārtīgi slikti", skaidroja žūrijas loceklis Juris Borzovs.
Par gada spārnotais teiciens tiek atzīts spilgtākais vai dīvainākais no teicieniem, kas 2014.gadā īpaši bieži lietoti vai tikuši sabiedrībā sevišķi pamanīti.
Šajā nominācijā finālā iekļauti tādi teicieni kā "Lēti politiķi maksā dārgi!", "Nē, tā es neesmu!", "Induļa un Ārijas kredīts", "Mēs vēlamies Tev pačukstēt kādu noslēpumu", "Tu zini, kas es esmu?", "Nācija ir šokā", "Masu dezinformācijas līdzekļi". Par gada spārnoto teicienu žūrija izņēmuma kārtā atzina divus - "Nē, tā es neesmu," un "Tu zini, kas es esmu?"
Literatūrzinātniece Lita Silova skaidroja, ka apzināti izvēlēta šāda it kā neierasta secība – vispirms atbilde, tad jautājums.
Šogad akcijas rīkotāji radījuši vēl ceturto kategoriju tiem pieteikumiem, kas neatbilst nevienai no jau esošajām, bet raksturojami kā nejēdzības un samudžinājumi. Žūrija žurnālistus iepazīstināja ar dažiem no tiem, piemēram, "Par būtisku ietekmi savienojumu pabeigšanas fiksētā vietā individuālā publiskajā telefonu tīklā tirgū", "Uzņēmumā izstrādātas ap 80 dažādām saldējuma gāršām" un "Ātro medicīnisko palīdzības brigāžu darbs ir pārslogots".
Rīgas Latviešu biedrības valde lēma, ka savu īpašo veicināšanas balvu par labāko latvisko vārdu vai spārnoto teicienu piešķir izteiciena jeb 2014. gadā itin bieži domātās domas "Cik tas ir latos?" iesūtītājam. Balvu saņēma valmierietis Uģis Adata.
Par tituliem lēma "Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena" žūrija – astoņi valodniecības un rakstniecības profesionāļi, ko darbam deleģējušas trīs akcijas rīkotājorganizācijas.
"Aptaujas loma ir rosināt daudzpusīgu, pastāvīgu un argumentētu dialogu starp valodas lietotājiem, valodniekiem, sociolingvistiem, literātiem un publicistiem, skolotājiem, studentiem, plašas saziņas līdzekļiem, valsts iestādēm, sabiedriskiem darbiniekiem, izdevējiem, terminologiem, redaktoriem, tulkotājiem un vārdnīcu veidotājiem," norāda akcijas veidotāji.
Žūrija: "LVAK.wordpress.com" redaktors Valters Feists; dzejnieks un interneta žurnāla "Punctum" galvenais redaktors Artis Ostups; literatūrzinātniece Lita Silova; RLB LVAK koordinatore Maija Sinka; valodniece, specializējusies sociolingvistikā un valodas politikā, Dr. philol. Vineta Poriņa; LU profesors, Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs; Ventspils augstskolas profesors Juris Baldunčiks un literatūrfilosofe, tulkotāja Ieva Kolmane.
