Ne tikai Ūdris saskāries ar diskriminējošu attieksmi, atzīst eksperti
Foto: DELFI

Tā ir klaja diskriminācija, tas ir tiesību pārkāpums un tas nav rets izņēmums. Diemžēl tāda joprojām ir izpratne daļā Latvijas sabiedrības – šādas atbildes portāls "Delfi" saņēma no ekspertiem, lūdzot komentēt situāciju, kurā trešdien Olimpiskā centra "Ventspils" kafejnīcā "Bullīts" nonāca mūziķis Rolands Balodis-Ūdris. Kafejnīcas darbiniece palūgusi viņiem pamest kafejnīcu un atgriezties pēc stundas. Viņa skaidrojusi, ka drīz nākšot futbolisti, kuriem būšot nepatīkami skatīties, kā Rolands ēd.

Par to Rolanda sieva Ilona Balode-Ūdre vēstīja ierakstā sociālajā tīklā "Facebook". Jau vēstīts, pirms trim gadiem Balodis-Ūdris, zināms arī kā Ūdrītis, guva smagas traumas avārijā, nonāca riteņkrēslā un kopš tā laika viņam ir pirmās grupas invaliditāte.

Vēlā trešdienas vakarā Olimpiskais centrs "Ventspils" savā "Facebook" profilā publicēja atvainošanos Rolandam Balodim-Ūdrim un viņa ģimenei, norādot, ka centra vadība ir sazinājusies ar kafejnīcas telpu nomnieku un lūgusi paskaidrojumu. Ierakstā minēts, ka kafejnīcas vadība izsaka nožēlu un ļoti pārdzīvo par radušos situāciju, un skaidro to ar vienkāršu cilvēcisko faktoru. Turklāt kafejnīcas apsaimniekotāji ir arī personīgi tikušies ar Rolanda Baloža-Ūdra ģimeni un atvainojušies par notikušo.

Atsaucoties uz šo ierakstu, Balode-Ūdre atzīst: "Mūsu ģimene ir Jūs dzirdējusi. Atvainošanās Rolandam Ūdrim pieņemta".

Jo dārgāka vieta, jo mazāk gaidīti


"Tā ir tīša diskriminācija, un nav svarīgi, kas to veicis – institūcija, uzņēmums vai darbinieks uzņēmuma vārdā. Tas ir jautājums, kas risināms tiesā, ja kāds iesūdzētu," tā par medijos aprakstīto situāciju, kurā nonāca Balodis-Ūdris, saka Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" pārstāve Iveta Neimane.

Viņas ieskatā, šāda situācija diemžēl nav rets izņēmums, jo ar tādām cilvēki, jo īpaši ar redzamu invaliditāti, saskaras nereti. "Tas nav retums, tas ir izpratnes līmenis, kā pieņemam dažādību, citādāko. Latvijas iedzīvotāji ir samērā stagnātiski, visu grib skaistu, labu, pareizu, un cilvēki ar redzamu invaliditāti neiekļaujas šajā pareizajā pasaulē. Ir vēl arī citas cilvēku grupas, kas neiekļaujas," skaidro Neimane.

Viņa novērojusi – jo "elitārāka" iestāde vai uzņēmums, jo aizrādījums sekos ātrāk. To viņa novērojusi, piemēram, reiz dodoties uz diezgan dārgu veikalu kopā ar cilvēku ratiņkrēslā. "Kad tādā ienācām, uzreiz skrien klāt: "mums nekā jums te tāda nav". Automātiski skatās kā uz nabagu, kam te nav ko darīt. Arī restorānā mēdz būt, ka pienāk klāt pēdējiem, un nepamet sajūta, ka šis cilvēks nav gaidīts," saka Neimane.

Taču retais par to gatavs runāt vai sūdzēties – bieži vien pēc pirmās neveiksmes no šādu vietu apmeklēšanas cilvēki gluži vienkārši izvairās. Tāpēc Neimane slavē Baloža-Ūdra sievu par to, ka viņa neklusēja un publiski iestājās pret diskriminējošu attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti.

"Ko darīt? Nevaram izmainīt visas sabiedrības izpratni vienlaicīgi. Taču, ja augstākas amatpersonas un viedokļu līderi paudīs savu viedokli, ka tas nav pieļaujami civilizētā valstī, tas ātrāk mainīs kopējo domu. Ka tas mums nav sabiedriski pieņemami, ka tas ir ārpus sabiedrības normām," saka Neimane.

Ūdra gadījumā – likums aizliedz

"Patērētāju tiesību aizsardzības likums aizliedz diskrimināciju invaliditātes dēļ attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem. Saskaņā ar pašlaik izskanējušo informāciju šis gadījums varētu būt šo tiesību acīmredzams pārkāpums," portālam "Delfi" pauda Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate.

Dupate uzskata, ka šādā situācijā noteikti ir jāreaģē. "Vienkāršākais, ko pašlaik var darīt, ir vērsties Tiesībsarga birojā par šādu gadījumu, un tad Tiesībsargs, visdrīzāk, ierosinās pārbaudes lietu un liks šim uzņēmējam skaidrot," saka Dupate.

Te gan jānorāda, ka, sazinoties ar Tiesībsarga biroju, portāls "Delfi" noskaidroja, ka Tiesībsargs, uzzinot no medijiem par notikušo, nolēma vērsties pie Olimpiskā centra "Ventspils" kafejnīcas "Bullīts" pēc skaidrojuma.

"Situācija, kad kafejnīcas darbinieki liedz cilvēkam invaliditātes dēļ saņemt kafejnīcas piedāvātos pakalpojumus, ir diskriminējoša un nav pieļaujama," norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Viktorija Grišuļonoka.

Pēc pārbaudes lietas pabeigšanas Tiesībsargs var sniegt savu viedokli par to, vai ir bijis šis pārkāpums – diskriminācija invaliditātes dēļ – vai nav. Ar Tiesībsarga slēdzienu var arī lemt, vai ir vērts tālāk vērsties tiesā un prasīt kompensāciju par morālo kaitējumu vai nē, skaidro Dupate.

Tiesas ceļš prasa laiku un nervus

"Cilvēkam, kurš ir ticis diskriminēts, ir tiesības prasīt kompensāciju gan par materiālo, gan morālo kaitējumu. Tikai vienīgais tiesību aizsardzības līdzeklis ir tāds, ka cilvēkam ir jāvēršas tiesā, kas, protams, ir ļoti laikietilpīgi un prasa nervus un materiālo ieguldījumu," skaidro Dupate. "Ja, piemēram, Ūdrītis izdomā vērsties tiesā, un tiesa pēc faktiskiem apstākļiem konstatē, ka tā ir patiešām bijis, tad tiesai ir pienākums piedzīt par labu Ūdrītim kompensāciju par morālo kaitējumu".
Dupate uzskata, ka tiesības netiek aizsargātas pietiekami efektīvā veidā, jo tiesvedība ir nopietns process un "cilvēki ne vienmēr parakstās uz ko tādu".

Viņa arī norāda, ka daļa uzņēmēju ir ļoti saprotoši un pretimnākoši, taču otra daļa pilnīgi neizprot šo situāciju un to, kādai jābūt attieksmei pret cilvēkiem.

Tiesībsarga birojā norāda, ka diskriminācijas aizlieguma princips ir ietverts vairākos starptautiskajos un nacionālajos tiesību aktos. Latvijas Republikā šis princips ir nostiprināts konstitucionālajā līmenī – Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā.

"Diskriminācijas aizlieguma mērķis ir sniegt visām personām vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas piekļūt sabiedrībai piedāvātajiem pakalpojumiem. Līdz ar to masu medijos publicētajā gadījumā kafejnīcas darbinieku norādītais rada diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, ierobežojot konkrētai sabiedrības grupai – cilvēkiem ar invaliditāti – piekļuvi precēm un pakalpojumiem," skaidro biroja pārstāve Grišuļonoka.

Tiesībsarga birojā uzsver, ka cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav noteikta invaliditāte, jābūt nodrošinātām vienlīdzīgām iespējām pilnvērtīgi līdzdarboties sabiedrības dzīvē, piekļūt precēm un pakalpojumiem, apmeklēt kultūras un atpūtas pasākumus.

Latvijas Cilvēktiesību centra (LCC) direktore Anhelita Kamenska portālam "Delfi" skaidroja, ka Olimpiskā centra "Ventspils" kafejnīcai kā uzņēmumam "šis ir arī uzņēmējdarbības ētikas jautājums. Ko uzņēmums saprot ar labu reputāciju? Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt orientētiem nevis uz personu, šinī gadījumā ar invaliditāti, izslēgšanu, bet uz piesaisti, palīdzēšanu un pielāgošanos". Tas, viņasprāt, arī liecinātu par konkurētspēju un sociāli atbildīgu uzņēmumu 21. gadsimtā.

"No tiesiskā viedokļa tā ir pieeja pakalpojumiem. Ja ir bijis aizskārums, ja personai ar invaliditāti netika nodrošināts pakalpojums tikai tādēļ, ka tā ir ar invaliditāti, tad tā ir diskriminācija un šādos gadījumos var vērsties Tiesībsarga likuma un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteiktajā kārtībā," saka Kamenska. "Uzņēmuma pārstāve, kā tika informēts, atvainojās, bet, vai ar to šajā gadījumā ir pietiekami, vai aizskartie cilvēki vēlēsies šo kafejnīcu vispār vairs apmeklēt. Varbūt risinājums ir bezmaksas pusdienu nodrošināšana uz kādu konkrētu periodu".

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka, sazinoties ar SIA "Olimpiskais centrs "Ventspils"" Basketbola un ledus halles (kur atrodas kafejnīca "Bullīts") pārvaldnieku Ainaru Zablovski, viņš par šo situāciju neko nebija dzirdējis. Uzzinājis par nepatīkamo notikumu no portāla "Delfi", Zablovskis sazinājās ar kafejnīcas "Bullīts", pēc viņa teiktā, pārstāvi Ligitu Zarinsku, kas sacījusi, ka neko par minēto situāciju nezinot. Pēcāk atklājās, ka viņa ir kafejnīcas pārvaldnieces māte. Kafejnīcas tālruni "Delfi" neizdevās sazvanīt, un, sazinoties ar Zarinsku, viņa atzina, ka tieši šobrīd dodoties atvainoties Rolandam Balodim-Ūdrim.

Zarinskas ieskatā, šajā situācijā, kad kafejnīcas darbiniece izteikusies nekorekti, "nostrādājis cilvēciskais faktors". Pēc viņas apgalvotā, kafejnīcu bija rezervējusi futbola komanda.

Par nepatīkamo atgadījumu Baloža-Ūdra sieva Ilona trešdien vēstīja sociālajā tīklā "Facebook".

Tiesa, Baloža-Ūdra asistente portālam "Delfi" teica šādus vārdus: "Vienmēr šeit bijusi laipna attieksme. Taisījāmies pasūtīt (pusdienas), un mums pateica, ka mums jāiet projām un varam atpakaļ nākt pēc stundas, kad futbolisti būs paēduši. Tobrīd tur nebija neviena sportista. Rolands satraucās, palika nervozāks, kad bija jāiet prom. Vaicāju, vai prom jāiet, jo nāks daudz cilvēku, bet mums atbildēja, ka iepriekš no sportistiem kafejnīcas darbinieki dzirdējuši aizrādījumus, ka viņiem neesot patīkami ēst. Devāmies projām".

Source

www.DELFI.lv

Tags

Stiprini stipros Diskriminācija Lasāmgabali Latvijas Universitāte Satversme Tiesībsargs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form