Piemēram, Madonas slimnīcai nekādi nesanāk Nacionālā veselības dienesta (NVD) noteiktā vidējā alga ārstiem, māsām un atbalsta personālam. Tam gada laikā pietrūkst 46 000 eiro. "Gribētos saprast, kāpēc nesanāk, varbūt mēs nemākam izrēķināt to summu, bet, liekot skaitļus, nevaram nonākt pie tā, kas mums ir līgumā ierakstīts. Varbūt kaut kas jāmet ārā," raidījumam sacīja Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs.
Nākamajā dienā pēc intervijas viņš no NVD saņēmis skaidrojumu - ja visiem nesanāk vidējās algas, tad no aprēķiniem jāizslēdz zemākās kategorijas atalgojums, un tam jāmeklē citi naudas avoti.
Arī Kuldīgas slimnīcā medicīnas personālam algas nesanākšot palielināt tik lielā mērā, kā solīts. "Ārsti arī gribētu 30% piemaksu, piemēram, klāt. Ne visiem tas iznāks, jo mums jau ir jādod vidējam personālam, lai mēs vispār saglabātu eksistenci. Lai mums neaizvilina projām Rīgas lielās slimnīcas, citas reģionālās slimnīcas, kuriem ir daudz lielākas iespējas samaksāt labākas algas," skaidro Kuldīgas slimnīcas valdes locekļa pienākumu izpildītājs Āris Pētersons.
Tikmēr NVD aprēķini, kas veikti, sadarbojoties ar atsevišķām slimnīcām, gan liecinājuši, ka ar piešķirto finansējumu varot nodrošināt vidējo likmju pieaugumus slimnīcās, proti, ārstiem par 30%, bet stacionārā par 80%. "Tad, kur ir tā aizķeršanās, tur jāsaprot, jo ir atsevišķas slimnīcas, kurām ir ļoti liela piemaksu daļa," skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Piemēram, veselības aprūpē gandrīz 30 gadus strādājošā Biruta Vindele šobrīd, lai varētu kompensēt savus ikdienas izdevumus, strādā trīs darbos. Viņa Madonas slimnīcā vada Terapijas nodaļu, piestrādā citās nodaļās un kā internists - arī neatliekamajā palīdzībā. Uz rokas mēnesī viņa nopelna ap 1100 eiro. Tas, kāda būs viņas alga šogad, būs zināms tikai algas dienā februārī. Aplēses liecinot, ka pieaugums varētu būt ap 100 eiro.
Lielajās universitātes slimnīcās situācija izskatās rožaināka. Latvijas otra lielākā – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - šogad veic vispārīgu algu reformu, lai aprēķinus vienkāršotu un algas nedaudz izlīdzinātu. Māsu palīgiem, sanitāriem bruto algas sasniegs aptuveni 460 eiro. Savukārt, ņemot vērā pērn piedzīvoto katastrofālo situāciju ar māsu trūkumu, šai kategorijai algas cels straujāk. Lielākai daļai māsu bruto pamata alga būs tuvu tūkstoš eiro.
Kopumā finansējums veselības nozarē šim gadam ir miljards eiro, un tas ir par aptuveni 200 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
Lai veselības aprūpē celtu mediķiem algas, šogad Veselības ministrija par 5% vai pat par 68% cēlusi zemākās pamatalgas, no kurām savukārt rēķina piemaksas, tajā skaitā par stāžu, izglītību. Bez piemaksām faktiskās algas veselības aprūpē lielākoties nemaz arī neeksistē.
Bet par to, kur palikusi valsts papildu piešķirtā nauda, gada sākumā jautājumus varētu uzdot daudzi iedzīvotāji, jo tie vēl nevar just rindu mazināšanos. Veselības ministrija skaidro, ka ir nedaudz jāpaciešas, jo sistēma vēl nav gatava uzreiz apgūt naudas pieplūdumu.
Arī Kuldīgas slimnīcā medicīnas personālam algas nesanākšot palielināt tik lielā mērā, kā solīts. "Ārsti arī gribētu 30% piemaksu, piemēram, klāt. Ne visiem tas iznāks, jo mums jau ir jādod vidējam personālam, lai mēs vispār saglabātu eksistenci. Lai mums neaizvilina projām Rīgas lielās slimnīcas, citas reģionālās slimnīcas, kuriem ir daudz lielākas iespējas samaksāt labākas algas," skaidro Kuldīgas slimnīcas valdes locekļa pienākumu izpildītājs Āris Pētersons.
Tikmēr NVD aprēķini, kas veikti, sadarbojoties ar atsevišķām slimnīcām, gan liecinājuši, ka ar piešķirto finansējumu varot nodrošināt vidējo likmju pieaugumus slimnīcās, proti, ārstiem par 30%, bet stacionārā par 80%. "Tad, kur ir tā aizķeršanās, tur jāsaprot, jo ir atsevišķas slimnīcas, kurām ir ļoti liela piemaksu daļa," skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Piemēram, veselības aprūpē gandrīz 30 gadus strādājošā Biruta Vindele šobrīd, lai varētu kompensēt savus ikdienas izdevumus, strādā trīs darbos. Viņa Madonas slimnīcā vada Terapijas nodaļu, piestrādā citās nodaļās un kā internists - arī neatliekamajā palīdzībā. Uz rokas mēnesī viņa nopelna ap 1100 eiro. Tas, kāda būs viņas alga šogad, būs zināms tikai algas dienā februārī. Aplēses liecinot, ka pieaugums varētu būt ap 100 eiro.
"Tas ir maz, mēs jau arī sapriecājāmies [...]. Patiesībā diezgan grūti ir strādāt, jo slimnieki visi ir informēti, tie masu mediji ir izsludinājuši, ka mums tagad ir ārstiem divi vai divi ar pusi tūkstoši, māsiņām jau pie tūkstoša, sanitārēm seši simti. Viņi mums tikai to baksta, ko tad jums tagad nu gan ir jāstrādā un mūsu priekšā jālokās un jāklanās, jo jums ir tagad tik lielas algas," nosaka Biruta.
Lielajās universitātes slimnīcās situācija izskatās rožaināka. Latvijas otra lielākā – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - šogad veic vispārīgu algu reformu, lai aprēķinus vienkāršotu un algas nedaudz izlīdzinātu. Māsu palīgiem, sanitāriem bruto algas sasniegs aptuveni 460 eiro. Savukārt, ņemot vērā pērn piedzīvoto katastrofālo situāciju ar māsu trūkumu, šai kategorijai algas cels straujāk. Lielākai daļai māsu bruto pamata alga būs tuvu tūkstoš eiro.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS) plāno reformēt algu politiku, bet jau tagad tā lēmusi zemākās algas celt straujāk, nekā noteikts. Tam nepieciešamos aptuveni pāris miljonus eiro slimnīca ņemot no saviem resursiem.
Kopumā finansējums veselības nozarē šim gadam ir miljards eiro, un tas ir par aptuveni 200 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
„LNT Ziņu TOP10" rīcībā esošie NVD dati liecina, ka valsts un pašvaldību slimnīcām šogad plānots atvēlēt par 74,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, kopumā gandrīz 440 miljonus eiro. Tajā skaitā lielākā daļa paredzēta RAKUS 96,3 miljoni eiro (papildu 15,6 miljoni eiro), Stradiņa slimnīcai - 85 miljoni eiro (papildu 11,2 miljoni eiro), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai - 36,5 miljoni eiro (papildu 6,9 miljoni eiro), Daugavpils reģionālajai slimnīcai - 23,8 miljoni eiro (papildu 4,3 miljoni eiro). Pārējām slimnīcām pieaugums ir no padsmit līdz pat gandrīz 50%.
Lai veselības aprūpē celtu mediķiem algas, šogad Veselības ministrija par 5% vai pat par 68% cēlusi zemākās pamatalgas, no kurām savukārt rēķina piemaksas, tajā skaitā par stāžu, izglītību. Bez piemaksām faktiskās algas veselības aprūpē lielākoties nemaz arī neeksistē.
NVD, nosakot slimnīcām pārskaitāmās naudas apjomu par pakalpojumiem, pirmo reizi tarifos iezīmējis konkrētu summu vidējām bruto algām. Tā esot aplēsta pēc vidējiem tirgus datiem, proti, ambulatorajā veselības aprūpē ārstiem tā šogad ir par 31% lielāka, māsām, ārstu palīgiem par 26% un atbalsta personālam par 13%. Stacionārā strādājošiem un bieži pa naktīm dežūrējošiem mediķiem valsts tagad tarifā ierēķinājusi arī virsstundas, un tagad slimnīcām nebūs jāmeklē atsevišķi resursi šī darba apmaksai. Tam visam kopumā valsts atvēlējusi gandrīz 90 miljonus eiro.
Bet par to, kur palikusi valsts papildu piešķirtā nauda, gada sākumā jautājumus varētu uzdot daudzi iedzīvotāji, jo tie vēl nevar just rindu mazināšanos. Veselības ministrija skaidro, ka ir nedaudz jāpaciešas, jo sistēma vēl nav gatava uzreiz apgūt naudas pieplūdumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
