Jau ziņots, ka Beršidskis "Bloomberg" publikācijā skaidroja – trīs Baltijas valstu politiķu un sabiedrības vēlme norobežoties no postpadomju un Austrumeiropas valstu zīmoga un tā vietā dēvēties par Ziemeļeiropas valstīm demonstrē problēmu. Turklāt šī vēlme nav balstīta faktos.
"Apzīmējums "postpadomju" bija lietderīgs deviņdesmitajos gados, lai vienā vārdā apzīmētu valstu grupu, kas agrāk ietilpa PSRS sastāvā un pēc režīma sabrukuma saskārās ar līdzīgiem izaicinājumiem, piemēram, pāreju uz brīvās tirgus ekonomiku vai demokrātisku institūciju atjaunošanu. Pašlaik paskatoties uz valstīm, kurām tiek piemērots apzīmējums "postpadomju", mēs redzam ļoti lielas atšķirības," sacīja Cepurītis.
"Vienā grupā ir Centrālāzijas valstis ar autoritāriem režīmiem, cilvēka tiesību un brīvību ierobežojumiem un lielu valsts lomu ekonomikā un Baltijas valstis – ar demokrātiskām institūcijām un atvērtu, reģionāli integrētu ekonomiku. Var teikt, ka apzīmējums "postpadomju" zaudēja savu nozīmi brīdī, kad kļuva redzami šo valstu atšķirīgie attīstības virzieni," uzskata pētnieks.
Viņš arī piebilst, ka nevar noliegt padomju okupācijas perioda atstātos nospiedumus Baltijas valstīs – gan materiālus, piemēram, ēkas un pieminekļus, gan nemateriālus, tostarp korupciju un demokrātisko prasmju un tradīciju izaicinājumus.
"Bet piemērot Baltijas valstīm apzīmējumu "postpadomju" nozīmē arī ignorēt faktu, ka valstis tika dibinātas 20. gadsimta sākumā, nevis radās PSRS sabrukuma rezultātā," sacīja Cepurītis. Viņš arī skaidro – ja jāizvēlas, ar ko drīzāk asociēties, tad, viņaprāt, drīzāk ar citām Ziemeļeiropas valstīm, jo tās ar Baltiju vieno gan vēsturiskas un kulturālas saites, gan savstarpējā sadarbība un arī virkne kopīgu apdraudējumu.
Arī politologs Mārtiņš Hiršs norāda, ka jēdziens "postpadomju valsts" uz Latviju drīzāk attiecās šī gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.
"Baltijas valstis kopā ar citām bijušajām PSRS valstīm deviņdesmito gadu sākumā atradās vienā starta punktā. Kamēr lielākā daļa šo valstu demokratizācijā ir stagnējušas, Baltijas valstis ir veiksmes stāsts pēcpadomju valstu vidū," sacīja Hiršs.
"Pēdējās desmitgadēs Baltijas valstis un to sabiedrības ir straujiem soļiem devušās Rietumeiropas un Ziemeļeiropas virzienā. Skatoties nākotnē, mēs varam vai nu turpināt attīstību pasaules demokrātiskāko un turīgāko valstu virzienā un kļūt par pilntiesīgām Ziemeļvalstīm, vai arī atkrist atpakaļ pēcpadomju pasaulē, ja sāksim ierobežot demokrātiju un paļausimies uz spēcīgu, autoritāru līderu solījumiem, līdzīgi kā patlaban Polijā un Ungārijā," skaidro politologs.
Viņš arī piebilst, ka pēc vairākām pazīmēm Baltijas valstis ir līdzīgas citām bijušās PSRS valstīm.
"Piemēram, saskaņā ar "The Economist" Demokrātijas indeksa mērījumiem, Baltijas valstu sabiedrības nav tik politiski aktīvas kā Skandināvijas valstīs. Mūsu sabiedrības 25 neatkarības gados nav iemācījušas pilnībā izmantot demokrātijas piedāvātos instrumentus un iespējas – mēs nemākam pašorganizēties un aizstāvēt savas intereses. Arī demokrātiskās vērtības nav tik ļoti iesakņojušās kā Skandināvijā – daudzi cilvēki vēl arvien nenovērtē demokrātiju, bet alkst pēc spēcīgiem, autoritāriem līderiem, kuri it kā visu sakārtotu valstī. Arī valsts pārvalde nefunkcionē tik kvalitatīvi kā Skandināvijā," viņš sacīja, piebilstot, ka vienlaikus Baltijas valstis ir tālu priekšā citām bijušajām PSRS valstīm.
"Mēs esam pilntiesīgas ES un NATO dalībvalstis. Likuma vara un cilvēktiesības Baltijā ir spēcīgi iesakņojušās. Vēlēšanas pie mums, salīdzinot ar vairākām citām bijušās PSRS valstīm, ir godīgas un brīvas. Rīga ir kļuvusi par modernu metropoli pie Baltijas jūras, kas konkurē ar Helsinkiem un Stokholmu. Līdz ar to Baltijas valstis lielā mērā ir pārvarējušas savu pēcpadomju pagātni un vairs neiederas šo valstu grupā."
Vēstīts, ka pagājušonedēļ satraukumu soctīklos izraisīja informācija, ka Latvija beidzot pēc ANO klasifikācijas esot iekļauta Ziemeļeiropas valstu grupā. Latvija ģeogrāfiski jau no 2002. gada atrodas ANO Ziemeļeiropas grupā, taču reģionālo grupu sarakstā tā joprojām pieder pie Austrumeiropas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
