Neapmierinātais SC biedrs Strazds dibinās biedrību, kas varētu pārtapt partijā  (48)

Armands Strazds par brīvdomību jau reiz izslēgts no Saskaņas centra partijas rindām. Lai arī Strazds atkal ir atgriezies partijā, viņš izlēmis veidot pats savu politisku spēku. Strazds uzskata, ka „Saskaņa” pirms vēlēšanām sludinātās sociāldemokrātu idejas ir nodevusi.

Pēc ārkārtas vēlēšanām Strazds piedāvāja alternatīvu koalīciju un “plāns Q” – partijas grupēt nevis pēc nacionālā jautājuma, bet ekonomiskā. Jaunajā Saeimā Strazds esot atradis 58 balsis – no ZZS, Nacionālās apvienības un arī „Vienotības”. „Saskaņas” vadībai Strazda aktivitātes nepatika. Rīgas mērs un toreizējais SC premjera amata kandidāts Nils Ušakovs pieprasīja Strazdu izslēgt par piedalīšanos “nesankcionētās sarunās” un partijas disciplīnas pārkāpšanu. Taču pēc valdības izveidošanas un SC atstāšanas opozīcijā „Saskaņa” Strazdu atkal uzņēma savās rindās.

Tomēr Strazds turpina meklēt domubiedrus, kas nav apmierināti ar SC. Viņaprāt Ušakovs valdības veidošanā atteicies no visa, kas rakstīts partijas programmā un nodevis sociāldemokrātu ideālus. Tāpēc laiks veidot jaunu sociāldemokrātisku biedrību, kas pāraugs partijā. Viņaprāt, ir pienācis laiks sociāldemokrātijas vērtībām.

Jauno biedrību Strazds ar domubiedriem no organizācijas “Progresīvie” dibinās nākam sestdien vilcienā netālu no Rēzeknes rajona Stirnienes pagasta, jo tā esot viena no Latvijas vietām, kas vissmagāk cietusi krīzes laikā.

“Mums ir mērķis uztaisīt institucionālu un arī idejisku rāmi un tajā pulcēt cilvēkus, kas aizstāv šīs idejas. Pirmais uzdevums būs veidot reģionos šūnas, cilvēku grupas novados, un maksimāli daudz nodot varu šīm organizācijām. Un tādējādi pakāpeniski Latvijā audzējot struktūru,” skaidro biedrības “Progresīvie” priekšsēdētājs Ansis Dobelis.

Strazda idejas patīk arī arodbiedrību līderim Pēterim Krīgeram. Sociāldemokrātu kustībai Latvijā būtu laba augsne, bet partiju ar šādu piedāvājumu trūkst. Krīgers uzskata, ka šo politisko kustību sabojājuši Jura Bojāra Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un arī policistu arodbiedrības vadītājs Agris Sūna. Krīgers Strazda partijā stāties negrasās, bet atbalstu un padomu neliegs.

Strazda domubiedri Saeimā - Igors Pimenovs un Sergejs Mirskis cer, ka jaunā biedrība iekļausies SC. Ieceri veidot jaunu partiju viņi sauc par kļūdu un mēģinājumu sašķelt „Saskaņu”.

“Es nesaskatu nekādu pārkāpumu, ja mani biedri no Saskaņas, vai no sociālistiem vai kādi citi kreisie sadarbosies vai piedalīsies šīs sabiedrības darbībā. Tas nav izaicinājums. Tā ir vēl viena no iniciatīvām. Jau sen vajadzēja to darīt. Bet veidot jaunu partiju nozīmē tomēr konkurēt ar SC, šķelt mūsu atbalstu vēlētājos un tas rada problēmas. Šādu nolūku es nekādā gadījumā neatbalstu,” norādīja Pimenovs.

“Par pāreju no savas partijas es nekad nepiekritīšu. Bet, ja savas partijas ietvaros mēs varētu turpināt tālāko sociāldemokrātiskās idejas attīstību - to es gan atbalstītu,” raidījumam pauda Mirskis.

Arī SC pārstāvis Sergejs Dolgopolovs piekrīt, ka referenduma dēļ „Saskaņā” ir daudz neapmierināto. Arī ar partijas vadību. Viņš neuzskata, ka partiju gaida šķelšanās. Kļūdas „saskaņieši” izvērtēs, bet netīro veļu publiski nemazgās. Partijas biedra plānu veidot jaunu partiju viņš uztver ar skepsi, jo ar labām idejām vien esot par maz.

Sociologs Arnis Kaktiņš prognozē, ka drīz vien krievisko partiju flangā radīsies jauni spēlētāji, pārgrupēsies kādreizējā PCTVL. “Es pieņemu, ka „Saskaņas centra” monopols uz krieviski runājošo vēlētāju balsīm nav ilglaicīgi. Tā ir apstākļu sagadīšanās. Jo, ja skatāmies vēsturē, tad arī tajā flangā lielākajā daļā ir bijušas partijas, kas savā starpā sadarbojušās vai cīnījušās, un mēs atgriezīsimies atkal šādā te situācijā,” skaidro Kaktiņš.