Neatkarības gados, laika posmā no 1992. līdz 2000.gadam, latviešu skaits Latvijā samazinājies par 51 575 cilvēkiem. Tādu informāciju savā ziņojumā 3.Pasaules latviešu biedrību konferencē "Mēs - latvieši savā zemē un pasaulē" sniedza Latvijas Universitātes profesors Pēteris Zvidriņš.
Pēc 2000.gada tautskaites datiem, Latvijā bija 2 375 000 iedzīvotāju, no tiem 1 369 000 latvieši. Latviešu skaits 90.gados ir samazinājies vidēji par 7000 līdz 8 000 gadā. Tiesa, pēdējos gados šī tendence ir mazinājusies, jo, piemēram, 2000.gadā latviešu skaits valstī ir samazinājies par 4836 cilvēkiem.

Zvidriņš atspēkoja pieņēmumu, ka latvietes dzemdē maz bērnu. Tautskaites dati liecinot, ka latvietēm vidēji esot vairāk bērnu nekā Latvijā dzīvojošām krievu sievietēm un vairāku citu tautību pārstāvēm. Vislielākais bērnu skaits no Latvijā dzīvojošajām tautībām gan esot čigāniem un ukraiņiem, kuru kopiena esot gados jauna.

Latviešu vidējais mūža ilgums, pēc Zvidriņa teiktā, esot 71,4 gadi, krievu tautības Latvijas iedzīvotāju - 69,7 gadi.

Jauktajās laulībās stājas 20,2% latviešu tautības vīriešu un 19,4% sieviešu, un lielākajā daļā jaukto ģimeņu uzvarot latviskums, apgalvoja Zvidriņš.

Lai arī zinātnieki visai nelabprāt runājot par tādu parādību kā asimilācija, esot jāatzīst, ka pēdējos gados latvieši esot asimilējuši 18 000 cittautiešu, apgalvoja Zvidriņš.

Pēc 2000.gada tautskaites datiem, Latvijā latviešu valodu par savu dzimto valodu uzskata 62% iedzīvotāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit