Šogad augustā 25. gadadienu atzīmē Latvijas lielākais militārais formējums Zemessardze – nozīmīgs spēks un neatkarības balsts uzreiz pēc Latvijas Republikas brīvības atgūšanas, kura loma pēdējo gadu nemierīgo notikumu un Krievijas bruņotās agresijas kontekstā tikai pieaug.
Kopš Krievija 2014. gada pavasarī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Maskavas atbalstītie kaujinieki sāka pārņemt teritorijas Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos, interese par Zemessardzi (ZS) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami augusi.
Kā "Delfi" uzzināja Aizsardzības ministrijā, augsta interese par militāro struktūru ir saglabājusies joprojām. 2014. gadā ZS iestājās 815 personas, 2015. gadā 1210, bet 2016. gada pirmajos septiņos mēnešos jau 617 cilvēki.
Pirms Ukrainas konflitka Zemessardzē iestājas 649 personas 2011. gadā, 823 cilvēki 2012. gadā un 481 brīvprātīgais 2013. gadā, norāda Zemessardzes štāba pārstāve Guna Freimane.
Šobrīd ZS dien gandrīz 500 karavīru 8000 zemessargu un 1000 ZS veterānu. Jāpiebilst, ka ZS pastāvēšanas sākumā deviņdesmitajos gados formējumā dienēja gandrīz 17 000 brīvprātīgo.
Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīru, skaidro Aizsardzības ministrijā. Pašlaik Latvijas armijā dien aptuveni 5000 profesionālā dienesta karavīru.
Portāls "Delfi" apkopojis svarīgāko informāciju, kas jāzina par Latvijas lielāko militāro formējumu – Zemessardzi.
