11.aprīli par jūras spēku dzimšanas dienu uzskata tāpēc, ka šajā dienā 1992.gadā uz pirmā atjaunotās Latvijas kara flotiles kuģa "Sams" tika pacelts JS karogs. Bet par pirmskara Latvijas Kara flotes dibināšanas dienu uzskatāms 1919.gada 10.augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa.
Pa šiem 11 gadiem Jūras spēki ir attīstījušies, un pašlaik JS dienošo un strādājošo skaits tuvojas tūkstotim. JS īpašumā ir mīnukuģi, patruļkuģi, krasta apsardzes kuģi un kuteri, kā arī štāba un apgādes kuģis "Virsaitis", kas no šā gada otrā pusgada būs arī Baltijas valstu mīnu kuģu eskadras BALTRON sastāvā. Lielu ieguldījumu JS attīstībā ir devis Baltijas valstu Ūdenslīdēju mācību centrs, kurā apmācību guvuši visu triju Baltijas valstu ūdenslīdēji.
Viens no JS galvenajiem uzdevumiem visu šo gadu laikā bijis Baltijas jūras atmīnēšana. Pēc aptuveniem datiem, jūras dzelme sevī slēpj vairāk nekā 30 000 Pirmā un Otrā pasaules kara laika mīnu un citu sprādzienbīstamu priekšmetu. Latvijas kara kuģi tikai pērn starptautisko mācību laikā atraduši 31 enkurmīnu, septiņas gruntsmīnas, trīs dziļumbumbas, četras torpēdas un vienu aviobumbu.
Bet v isu starpvalstu kopīgo mīnu meklēšanas un iznīcināšanas operāciju laikā, kurās Latvijas JS piedalās kopš 1996.gada, kopumā iznīcinātas 338 mīnas, bumbas un citi sprādzienbīstami objekti.
Lielu uzmanību JS pievērsuši virsnieku apmācībai, lielākā daļa virsnieku mācījušies ārzemēs - Dānijā, Zviedrijā, Francijā, ASV un Lielbritānijā. Tāpat liela uzmanība pievērsta JS virsdienesta instruktoru kvalifikācijas paaugstināšanai.
Tāpat lielu vērību JS pievērš saiknei ar sabiedrību. Svētku un pasākumu laikā kuģi iedzīvotāju apskatei ir atvērti ne tikai to galvenajā bāzēšanās vietā Liepājā, bet arī Rīgas Pasažieru ostā. Baltijas valstu ūdenslīdēju skolā iedzīvotāji var iepazīties ar ūdenslīdēju darbu, bet JS Mācību centra muzejā var iepazīties ar fotogrāfijām un unikāliem materiāliem.