Dreiblats uzskata, ka precedents piespiest atklāt informācijas avotus var radīt uzticības mazināšanos žurnālistiem. Tas savukārt varot liegt iespējas iegūt publikācijām nepieciešamo informāciju un mazināsies sabiedrības informētība. Sūdzības iesniedzējs domā, ka "uz viņu izdarītais spiediens uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu un grauj viņa žurnālista reputāciju".
Žurnālistam esot tikušas ierobežotas tiesības uz taisnīgu tiesu. Viņš uzskata, ka šā spiediena un tiesību pārkāpuma dēļ nodarīts morālais kaitējums, un lūdz tiesu piespriest, lai Latvijas valsts samaksātu kompensāciju 70 000 eiro, kā arī segtu advokātu pakalpojumu izmaksas.
Žurnālists sūdzībā ECT pauž viedokli, ka tiesas lēmums uzlikt par pienākumu uzrādīt informācijas avotus šajā gadījumā nav taisnīgs, jo "publicētā informācija par valsts amatpersonu nelikumīgu rīcību un korupciju nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu". Dreiblats uzsver, ka Latvijas tiesa, lemjot par avotu atklāšanu, šo apstākli nav ņēmusi vērā: "Latvijas tiesa lēma ļoti formāli, neiedziļinoties, kas tā bija par informāciju, uz kuras pamata tapa mūsu publikācija. Publiskotās telefona sarunas radīja nopietnas aizdomas, ka politiķi mēģinājuši ietekmēt tiesībsargus, lai slēptu noziegumus. Šādā gadījumā vienīgā iespēja panākt taisnību ir nodrošināt atklātību. Jāatgādina, ka tikai pēc mūsu publikācijas tiesībsargi beidzot sarosījās - tika ierosināta krimināllieta un sāktas pārbaudes."
"Neatkarīgās" galvenais redaktors Armands Puče, atbalstot Dreiblata rīcību, uzsvēris: "Žurnālista pienākums un goda lieta ir sargāt savus informācijas avotus. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka prasība žurnālistiem par informācijas avotu atklāšanu kļūst par ierastu lietu Latvijā. Ceru, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedīs taisnīgi un Latvijas žurnālistiem turpmāk nebūs jābaidās par sava aroda godu."
Prasības izstrādātāja, advokātu biroja Loze, Grunte un Cers advokāte Velga Celmiņa uzskata, ka "Latvijas tiesa, liekot žurnālistam atklāt informācijas avotu, nav ņēmusi vērā samērīguma principu. Proti, tiesa nav samērojusi preses brīvības principu, no vienas puses, un iespējama noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas intereses - no otras puses".