Nebija tīrīta kopš pirmsākumiem – par pusmiljonu eiro sakops Ministru kabineta fasādi
Foto: Publicitātes foto

"Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāk Ministru kabineta ēku kompleksa fasādes tīrīšanu un nelielus remontdarbus, saglabājot valstij nozīmīgā ēku kompleksa kultūrvēsturisko vērtību, portālu "Delfi" informēja uzņēmumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Darbu gaitā VNĪ vadībā tiks uzlabota "seja" divu savstarpēji saistītu ēku fasādēm. Fakts, ka abu ēku fasādēm ir saglabājušies oriģinālie apdares materiāli liecina, ka kopš ēkas pirmsākumiem šādi uzkopšanas darbi, visticamāk, nav veikti.

Ēku kompleksā atrodas Ministru kabinets, Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija.

"Pirms darbu uzsākšanas esam veikuši ārējās fasādes izpēti un lāzera skenēšanas uzmērījumus, lai lemtu par atbilstošāko fasādes tīrīšanas metodi. Tāpat paņemti fasādes apmetuma paraugi, lai noteiktu fasādes apmetuma sastāvu un granulometrāžu. Fasādes uzkopšanā paredzēts pielietot saudzīgas metodes, atbilstoši fasādes materiālam un tā struktūrai. Darbu izpildē plānots pielietot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, kas nepārveido ēkas ārējās fasādes izskatu, saglabājot valstiskās nozīmes kompleksa fasādes autentiskumu. Fasādes tīrīšanu plānots paveikt līdz valsts dzimšanas dienai un gaismas festivālam Staro Rīga," skaidro VNĪ nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Ministru kabineta ēkas ārējās fasādes tīrīšanas darbu veikšanai tiek noslēgti līgumi ar AS "Būvuzņēmums Restaurators" un SIA "ReRe meistari", savukārt Ministru kabineta ēkas ārējās fasādes izpēti un lāzera skenēšanas uzmērījumus veica SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa".

Minēto darbu veikšanai tiks investēti aptuveni 600 tūkstoši eiro. Darbus plānots paveikt četru mēnešu laikā – līdz 2019. gada novembra beigām.

Īpašums Rīgā, Brīvības bulvārī 36, sastāv no divām administratīvajām ēkām ar kultūrvēsturiski vērtību un arhitektonisku nozīmi. Abas ēkas pieskaitāmas pie Latvijas administratīvas būvmākslas paraugiem, veidojot vienotu ansambli, un ir sava laikmeta Latvijas valsts varas un pārvaldes simbols, kas iemiesots arhitektūrā.

Ēkas izceļas ar augstvērtīgu dekoratīvo apdari un iekšējo apdari un izpildījuma kvalitāti. To apdarē izmantoti vietējie Latvijas būvmateriāli.

Latvijas Ministru kabineta ēka ir 20. gadsimta 30. gadu sabiedriski – administratīvās arhitektūras paraugs – monumentāla celtne ar plašu iekšpagalmu, kas aizņem pusi no kvartāla teritorijas starp Brīvības bulvāri, Elizabetes un Tērbatas ielām.

Ēka celta pēc arhitekta Fridriha Skujiņa projekta kā Tiesu pils (1936-1938). Ēkas šī brīža funkcija ir praktiski saglabāta, kas garantē nepārbūvētu plānojuma pamatstruktūru, autentiskās apdares un konstruktīvo risinājumu augstu saglabātības pakāpi.

Otrā Tiesas pils ēka – korpuss gar Tērbatas un Elizabetes ielu, atbilstoši arhitekta Fridriha Skujiņa projekta sākotnējai iecerei celta 20. gadsimta 50.-60. gadu mijā otrajā celtniecības kārtā (projektu realizēja arhitekts V. Šņitņikovs). Klasiskajās formās veidotā arhitektūra kļuva par vienu no neoeklektikas stila ikonām Latvijas 20. gadsimta būvmākslā.

Kopš 1990. gada Tiesu pilī darbojas Ministru kabinets, kopš 1994. gada Tieslietu ministrija, savukārt kopš 1996. gada Latvijas Republikas Augstākā tiesa.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

LR Augstākā tiesa Ministru kabinets Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form