Statistikas dati pierāda: līdz 2020. gada septembrim, neskatoties uz nācijas novecošanos, Latvijā bija zemākais mirstības līmenis pēdējo sešu gadu laikā. Iedzīvotāji retāk mira no sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī elpceļu, slimībām, un tikai nedaudz biežāk – no ļaundabīgiem audzējiem. Tiesa, nāvējošo avāriju skaits – spītējot visiem ierobežojumiem – nesamazinājās.
Portāls "Delfi" izpētīja statistiku un palūdza datus par mirstību Latvijā komentēt Latvijas Universitātes profesoram Mihailam Hazanam, Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvei Ilzei Arājai un Latvijas Kardiologu biedrības prezidentam Andrejam Ērglim.
"Pēdējā laikā mēs bieži dzirdam salīdzinājumus, cik ir nomiruši šogad un cik pagātnē – kopumā vai uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Taču tas absolūti nav korekti," saka Mihails Hazans. "Šajos spriedumos netiek ņemts vērā ļoti svarīgs fakts: Latvijā aktīvi mainās iedzīvotāju vecuma struktūra.
