Par rudenī un ziemā gaidāmo izdzīvošanas skolu ļaudis runā gan savās virtuvītēs, gan internetā. Tviterī lasāmas jau noformulētas domas, taču tās visas pavada neziņa un bailes – galvenokārt tāpēc, ka šobrīd nav īsti zināms, tieši cik liels būs cenu kāpums, un vai tiešām ekonomikas un energoresursu krīze būs nepieredzēti smaga.
Daudzbērnu māmiņa Una Rozenbauma jau maija izskaņā pamanījusi, ka bērni nu ir ļoti dārgs prieks; viņai piekrīt Līva Pērkone, kura sāji pajoko par atlikumu vienīgi vīnam:
Tvitera lietotāja Zane jau tagad nesaprot, kur paliek nauda:
Apdrošināšanas brokeri Gunitu Barisu satriec degvielas cenas:
Un tas tikai par dzīves ērtībām. Lielāko satraukumu tautā rada dzīves nepieciešamību sadārdzināšanās – jau tagad cenas krietni kāpušas malkai, granulām, briketēm, bet gāzes temats vispār ir kā viens liels nezināmais. Tvitera lietotājs Dzintars nav mierā ar to, ka politiķi turpina "gulēt":
Daži soctīklotāji atzīmē, ka tagad novērtē krāsnis pašu mājā, jo "Rīgas siltums" ziemā būs īpaši neizdevīgs pasākums. Kāds pat rosina tā dēvētās Godmaņa krāsniņas riktēt iekšā daudzdzīvokļu mājās:
Anita Dobe raksta: "Man jau tagad liekas, ka būs ārprāts. Ja tagad par dzīvokli maksāju ap 400, tad ziemā mazāk par 650 laikam nebūs. Plus elektrība, gāze..."
Īpaši populārs kļuvis Santas tvīts par to, vai vispār ir kāds rīcības plāns? Zem tā virknējas desmitiem pilsoņu minējumi, taču skaidrību tie nevieš. Santas ierakstu ar savām pārdomām komentējis arī polittehnologs Jurģis Liepnieks, savukārt Krišs Ēlerts piedāvā izlīdzināto maksājumu ieviešanu.
Arī "Delfi Bizness" žurnālistam Raivim Vilūnam šķiet, ka netiek pietiekoši domāts par nākotni:
Agnese atzīmē, ka gaidāmo krīzi izjutīs ne tikai trūcīgākā tautas daļa, bet arī vidusslānis:
Veloentuziasts Kaspars Skinčs paklausījis IT blogera Kristapa Skuteļa rekomendācijai beidzot sākt veidot iekrājumus:
Kā portālam "Delfi" komentēja vairāku banku ekonomisti, kopumā šā gada sākums Latvijas ekonomikā bija labs, ar izrāvienu un uzrāvienu. "Luminor" bankas pārstāvis Pēteris Strautiņš to pat nosauca par "enerģijas lādiņu grūtam gadam", bet "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece neslēpj: jaudīgo gada sākumu noturēt būs grūti.
"Bažas ir par rudeni, kad varam asāk izjust Krievijas sankciju blakus efektus un, tas ir arī laiks, kad strauji augs ar mājokli saistītie izdevumi. Covid-19 uzvedība rudenī ir vēl viens potenciālais risks ekonomikas izaugsmei. Neskaidrība un negatīvie riski gan ir augsti, tāpēc ir iespējami ļoti dažādi ekonomikas attīstības scenāriji," skaidro Buceniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
