Pēc šiem četriem kritērijiem žūrijas dalībnieki katrs atsevišķi vērtēja garajā pretendentu sarakstā atrodamās personas, katrs izvēloties desmit, viņuprāt, izcilākos pārstāvjus katrā no kritērijiem. Pēc tam šie vērtējumi tika saskaitīti, noskaidrojot pretendentu saņemto punktu skaitu. Kopējais katra saraksta dalībnieka punktu skaits visos četros rādītājos tad arī noteica vietu izkārtojumu trīsdesmitniekā.
Pamatojot Šķēles ierindošanu topa pirmajā vietā, žurnāls atzīmē, ka viņa "vārds publiski ticis piesaukts saistībā ar faktiski jebkuru aizvadīto gadu megaafēru - no lauksaimniecības uzņēmumu prihvatizācijas un "pazudušo" trīs miljonu lietas līdz "Latvijas kuģniecības" izpārdošanai un slēptajiem "Latvenergo" privatizācijas mēģinājumiem".
Savukārt runājot par Lembergu, "Nedēļa" uzsver, ka par viņa saistību ar visvērienīgākajām politekonomiskajām afērām ir runāts ne mazāk kā par Šķēli. "Arī novatorisma un izdomas ziņā Lembergs ir plecs plecā ar savu kādreizējo nedraugu - ko vērts ir kaut vai apbrīnojami veiksmīgi un laikus saņemtais milzu mantojums, kas tā guvējam ļāva pilnīgi likumīgi ierindoties Latvijas miljonāru saimes pirmajās rindās. Vienīgais sīkums, kas Ventspils mēram Latvijas blēžu sarakstā ļauj ieņemt tikai otro pakāpienu, ir - nerimtīgās prokuratūras pārbaudes, kuras atšķirībā no Šķēles gadījuma attiecībā uz Lembergu, kā šķiet, ir aizvien tuvāk konkrētam un Ventspils mēru nopietni satraucošam rezultātam," raksta izdevums.
Ceturtajā vietā topā ierindots kādreizējais Privatizācijas aģentūras padomes loceklis Normunds Lakučs, piektajā - aizsardzības ministrs Einārs Repše (JL), bet sestajā vietā - tiesu izpildītāja Inga Čepjolkina.
Septītajā vietā topā ierindots viens no bijušā uzņēmuma "Dinaz" īpašniekiem Nikolajs Jermolajevs, astotajā vietā - uzņēmējs Armands Stendzenieks, devītajā - advokāts Andris Grūtups, bet desmitajā - uzņēmējs Guntis Indriksons.
"Nedēļas" žūrijas dalībnieki īpaši uzsvēruši, ka viņu izpratnē termins "blēdis" noteikti neesot klaji aizskarošs, - attiecībā uz daudziem cilvēkiem tas noteikti esot uzskatāms par intelektuālās spējas atzīstošu apzīmējumu. Vārds "blēdis" nekādā ziņā neesot uzskatāms par apliecinājumu, ka ar to apzīmētajam cilvēkam īsti piemērojama strīpainā pidžamiņa un Krimināllikuma panti par krāpniecību. Drīzāk jau otrādi - spīdošs blēdis visu paveicot tikai un vienīgi likuma un bieži vien pat vispārpieņemtās ētikas ietvaros, turklāt esot jāatceras, ka par blēdīšanos uzskatāma arī melošana TV kameru priekšā un citas nekādā veidā krimināli nesodāmas, sabiedrībā bieži vien pozitīvi vērtētas darbības.
