Foto: LETA

Pēdējo piecpadsmit gadu laikā Latvija ir pārtapusi starptautiskajā politikā no pasīva vērotāja par aktīvu politikas veidotāju, un to ir paveikuši indivīdi, institūcijas un valsts kopumā, Saeimas ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Viņš iedrošināja ārlietu dienestā strādājošos, kā arī Saeimas deputātus savā ikdienas darbā atcerēties, ka "neesam vairs mazie brāļi, mēs veidojam politiku aktīvi".

"Mēs esam līdzīgs ar līdzīgu, un mums jāturpina stiprināt sava vieta pasaulē. Jāvirza savas intereses kopā ar saviem spēcīgajiem sabiedrotajiem," sacīja Kariņš. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijā augstākā ierēdne patlaban ir Latvijas pārstāve Ilze Juhansone, kā arī mūsu komisārs Valdis Dombrovskis ir viens no "trim augstāk stāvošajiem komisāriem". Kariņš, kā Latvijai prioritāras tēmas Eiropas Savienībā nosaucot vienoto tirgu, Austrumu partnerību, dezinformācijas novēršanu, sacīja, ka "neesam vairs tā mazā valsts, kas tikai ņem pretī, esam tā, ko uzklausa, un mums nav jākautrējas no šīs lomas, bet tā jāstiprina".

Savas uzrunas sākumā valdības vadītājs pateicās ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) par profesionālu un izsmeļošu vēstījumu un Ārlietu ministrijas darbiniekiem par pašaizliedzīgu darbu. Ārlietu dienests ir vienīgais, kurš turpinājis darbu nepārtraukti kopš valsts dibināšanas, atgādināja Kariņš.

Runājot par notikumiem pasaulē, Kariņš iezīmēja četrus lielus varas un ekonomikas centrus – Eiropas Savienība, ASV, Krievija un Ķīna. Skaidrs, ka Latvijas vieta ir kopā ar Eiropas Savienību, stratēģisko un militāro sabiedroto ASV un pārējām NATO dalībvalstīm, kā arī OECD dalībniekiem, sacīja premjers. "Sadarbība ar šiem, plašāk definējot, rietumu sabiedrotajiem ir mūsu neatkarības nodrošināšanas pamats," sacīja Kariņš, pateikdamies visiem sabiedrotajiem un partneriem.

Ministru prezidents skaidroja, ka ārpolitiskā mērķa – neatkarības nodrošināšanas – sasniegšanai ir politiskais un ekonomiskais aspekts. Viņš uzsvēra, ka politiski esam daļa no ES kā pasaules bagātākā tirgus, lai gan ES vēl nav nozīmīgs militārs spēlētājs pasaulē. Taču ES ir arī liels vērtību – brīvības, demokrātijas, vienlīdzības – centrs, ko Latvija pārstāv kopā ar saviem sabiedrotajiem. Kariņš uzsvēra, ka Latvijai ir īpaša interese un loma stiprināt attiecības ar Austrumu partnerības valstīm, lai parādītu tām, ka varas centrs ir ne tikai Krievija, bet arī ES.

Kariņš pieminēja neseno vizīti Baltkrievijā, ar kuru Latvijai sakrīt ekonomiskās intereses paplašināt sadarbību gan naftas tranzīta, gan citos jautājumos. Viņš norādīja, ka tā ir jauna politiska situācija, bet arī jauns izaicinājums mūsu uzņēmējiem, jo mūsu ostās ir vērojama zināma stagnācija, kas iestājusies, Krievijai laika gaitā novirzot savs kravas no Baltijas ostām uz savām. Kariņam neesot pārliecības, ka uzņēmumi ir sapratuši, kā tiem jārīkojas jaunos apstākļos, kas prasa modernizēties un orientēties pasaules ekonomikas tendencēs. "Aicinu no tribīnes mūsu uzņēmumus izvērtēt iespējas pārvadāt uz Baltkrieviju, nevis tikai pretējā virzienā," sacīja Kariņš.

Premjers atzina, ka Latvijai ir daudz un profesionālu vēstniecību ārvalstīs, kā arī daudz Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvju, aicinot vēl aktīvāk strādāt pie eksporta un investīciju piesaistes. "Aicinu visus diplomātus veicināt investīcijas no mūsu sabiedrotajiem rietumos – ASV, ES, OECD. Tās ir mūsu iespējas. ES zaļais kurss ir tāda iespēja," sacīja Kariņš, atgādinot par 500 miljonu iedzīvotāju lielu tirgu, kur klimata pārmaiņu novēršanas tehnoloģijām ir prioritāra nozīme. "Zaļais kurss ir Latvijas iespēja, un tā jāizmanto," sacīja premjers. Eksportā esam 29 gadu laikā izauguši arvien konkurētspējīgāki, atzina Kariņš, mudinot veicināt eksportu uz visām iespējamām pasaules valstīm.

Balstāmies doktrīnā

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), uzrunājot Saeimu, norādīja, ka spriedzes pieaugums Tuvajos Austrumos un citur pasaulē arī šogad ietekmēs gan reģionālo, gan globālo drošības situāciju un mūsu valsts ārpolitisko darba kārtību. Latvijas ieskatā turpmākais samilzušo pretrunu risinājums, tostarp Irānas jautājums, ir panākams tikai politiskā dialoga un diplomātijas ceļā. Tikpat būtiska būs situācijas attīstība Sīrijā, Jemenā, Lībijā un Venecuēlā. Lai arī Normandijas formātā ir panākts zināms progress Minskas vienošanos izpildē un sagūstīto personu apmaiņā, tomēr situācija Ukrainā nav kardināli mainījusies. Krievijas agresīvā politika Ukrainā turpinās.

Ministrs atzina, ka nevar ignorēt arī klimata pārmaiņas, kuru viens no galvenajiem cēloņiem ir cilvēka faktors. "Lai mazinātu cilvēka postošo ietekmi uz vides piesārņojumu, nepietiek ar skaļiem lozungiem vai politiķu un diplomātu pieņemtām rezolūcijām. Risinājums ir tikai kopēja un solidāra visu valstu līderu un sabiedrību izpratne par nepieciešamību pasargāt mūsu planētu no iznīcības. Tāpēc ir atbalstāmi jaunās Eiropas Komisijas priekšlikumi Eiropas zaļajam kursam, lai panāktu reālu klimata neitralitāti," sacīja ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka Ķīnas pieaugošā iesaiste globālajos procesos rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus. Ķīna intensīvi investē Eiropas kritiskajā infrastruktūrā, iegūstot kontroli pār uzņēmumiem, kā arī palielinot savu klātbūtni Eiropas kaimiņos, Arktikā un Āfrikā. "Ķīna ir Eiropas partneris un sāncensis vienlaikus," sacīja ministrs.

Ārlietu ministrs atgādināja, ka Latvijas ārpolitiskā doktrīna balstās vairākos elementos. Pirmkārt, aktīvi veidot Eiropas Savienību kā ģeopolitisku spēlētāju, kas spēj ietekmēt gan globālus, gan reģionālus procesus. Eiropas Savienībai ir jākļūst par vērtību, klimata un drošības lielvaru. Mums ir jāspēj projicēt stabilitāti mūsu kaimiņreģionos. Eiropas Savienībai ir jāattīsta sava drošības kapacitāte.

Otrkārt, Amerikas Savienotās Valstis ir un būs mūsu stratēģiskais sabiedrotais gan politiskos, gan ekonomiskos, gan drošības jautājumos. Bez ASV klātbūtnes nedz Eiropas, nedz Baltijas, nedz Latvijas drošība nav iespējama. Mēs darīsim visu, lai stiprinātu transatlantisko saiti ar ASV un Kanādu. Mēs atbalstīsim tās iniciatīvas, kas veicina sadarbību ar mūsu Ziemeļamerikas sabiedrotajiem un Eiropu; lielu potenciālu redzam, piemēram, Trīs Jūru iniciatīvā.

Treškārt, Latvija stingri iestājas par starptautisko tiesību un likuma varas principu ievērošanu starptautiskajās attiecībās. Ceturtkārt, mēs iestājamies par visaptverošu politisko un ekonomisko sadarbību Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā.

Piektkārt, mēs veicinām stabilitātes un drošības telpas izvēršanu gan Eiropas Austrumu, gan Dienvidu kaimiņreģionos. Mēs atbalstām gan Eiropas Savienības, gan NATO paplašināšanos, ja tiek izpildīti visi kritēriji, un ticam, ka tas nāk par labu mums un kandidātvalstīm.

"Visbeidzot, mēs esam gatavi sadarbībai ar valstīm, ar kurām mums ir būtiskas domstarpības, jo ticam, ka atklāts un godīgs dialogs, kas ir balstīts savstarpējā cieņā un atbilst pušu interesēm, ir pamats attiecību veidošanai. Tas nenozīmē kompromisus principiālos jautājumos," norādīja Rinkēvičs.

Uzticami ASV

Viņš uzsvēra, ka stratēģiskais partneris ASV sniedz nenovērtējamu atbalstu mūsu aizsardzībai. Tāpat mūsu sabiedrotie no citām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši Kanādas, kā arī Spānijas, Itālijas, Čehijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Albānijas un Melnkalnes. "Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ASV praktiskā iesaiste mūsu reģiona drošības stiprināšanā nekad nav bijusi tik liela un jūtama kā šobrīd. Paldies mūsu draugiem un sabiedrotajiem par Latvijas drošības stiprināšanu," sacīja ministrs.

Runājot par breksitu, Rinkēvičs sacīja, ka pēc breksita gan ES, gan Apvienotajai Karalistei nāksies iet cauri jaunai institucionālai un politiskai transformācijai, taču šis faktors nedrīkst ietekmēt ES turpmāko vienotību kritiski izšķirošos jautājumos.

"Mēs atbalstīsim aktīvu Eiropas Savienības darbu pie nākotnes attiecību līguma ar Apvienoto Karalisti, jo Latvijai ir būtiski nostiprināt ciešas turpmākās attiecības ar Lielbritāniju, ņemot vērā mūsu drošības un ekonomiskās intereses, nozīmīgo valstspiederīgo kopienu, kura tur dzīvo un strādā. Lai kā dažam labam gribas domāt, taču pēc breksita procesa Eiropas Savienība nekļūs par vēstures artefaktu," sacīja ministrs.

Arī ārlietu ministrs norādīja, ka ir pienācis brīdis, kad esam pietiekami pieredzējuši un varoši ne tikai sekot ES politikām, bet spēt tās ietekmēt atbilstoši Latvijas interesēm. Vairākās jomās Latvija ir līdere, piemēram, dezinformācijas apkarošanas un kiberdrošības jomās.

"Latvija atbalsta ES paplašināšanos, jo tā atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm un garantē demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanos, drošību un stabilitāti mūsu kaimiņu reģionos. Protams, Eiropas Savienībai ir robežas. Tā nav bezizmēra. Eiropas Savienības paplašināšanās politikai ir jābūt atvērtai tām valstīm, kas atbilst iestāšanās kritērijiem, īpaši Ziemeļmaķedonijai un Albānijai," sacīja ministrs.

"Latvija arī turpmāk atbalstīs mūsu draugus no Austrumu partnerības valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Latvija arī turpmāk iestāsies par iesaldēto konfliktu risināšanu, valstu teritoriālās nedalāmības principu ievērošanu. Latvija arī konsekventi ievēros Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku," atgādināja Rinkēvičs.

ES nauda

Par ES daudzgadu budžetu ministrs sacīja, ka šobrīd galvenais uzdevums ir panākt mums labvēlīgus nosacījumus nākamajā ES daudzgadu budžetā. "Budžetu ietekmēs gan Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, gan jaunās prioritātes. Vienlaikus jau tagad ir skaidrs, ka arī nākamajā daudzgadu budžeta periodā Latvija saņems vairāk, nekā iemaksās," sacīja ministrs.

Rinkēvičs uzsvēra, ka līdz ar Latvijas ekonomisko izaugsmi un izmaiņām ES budžeta struktūrā ir jāmainās arī Latvijas institūciju, pašvaldību, uzņēmēju un sabiedrības uztverei par ES līdzekļu piesaisti. Latvijai jāspēj attīstīt spējas piesaistīt finansējumu no jaunajām ES programmām.

"Aicinu visas nozares iesaistīties un aktīvi diskutēt par Latvijas tālākās attīstības virzieniem sasaistē ar jaunās Eiropas Komisijas definētajām prioritātēm. Turpmāk, lai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu, būs jābūt radošākiem un aktīvākiem. Jau nākamajā septiņu gadu perspektīvā ir jāspēj sagatavot tādus projektus, kas būs ar augstu pievienoto vērtību un spēs konkurēt ar citiem projektiem finansējuma piesaistē," sacīja ministrs.

Ārlietu ministrs atgādināja, ka pagājušajā gadā Latvija ir paveikusi ļoti daudz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, un nule publicētajā "Moneyval" novērtējumā līdzšinējais darbs ir vērtēts ar pluss zīmi. "Lai gan darbs vēl nav pabeigts, tomēr ceram, ka līdzšinējais veikums būs pienācīgi novērtēts arī turpmāk. Ir svarīga neiecietīga attieksme pret naudas atmazgāšanu. Ir jāpieliek pietiekamas pūles, lai, cik vien tas iespējams, atklātu un apturētu šādas naudas plūsmas. Vienlaikus nedrīkst nonākt situācijā, ka tiek pārspīlēts un cieš godīga uzņēmējdarbība," sacīja ministrs.

Ministrs atzina, ka nozīmīga loma Latvijas ekonomisko attiecību veicināšanā ir Latvijas diasporas pārstāvjiem. "Jau pašlaik dažādās pasaules malās mītošie profesionāļi ar savām zināšanām un kontaktu loku palīdz apzināt iespējas un partnerus arī Latvijas uzņēmējiem. Tas ir jāizmanto arī turpmāk," sacīja Rinkēvičs.

"Diasporas politika ir kļuvusi par patstāvīgu politikas jomu. Tradicionāli nozīmīga ir mūsu sadarbība latviešu valodas un kultūras uzturēšanā, bērnu un jauniešu saiknes ar Latviju stiprināšanā. Tas turpināsies. Bet arvien lielāku nozīmi iegūst mūsu spēja veidot dinamisku sadarbību ekonomikā, zinātnē, sportā, kā arī jāmāk piesaistīt Latvijai nepieciešamo ekspertīzi veselības, finanšu, ekonomikas un citās nozarēs," sacīja ministrs.

Stingri ar Krieviju

Par attiecībām ar Krieviju Rinkēvičs sacīja, ka Latvija ietur divu ceļu politiku – dialogu un atturēšanu. "Mēs nevaram ignorēt Krievijas karaspēka koncentrāciju Kaļiņingradā un Krievijas Rietumu militārajā apgabalā. Tā ir izteikta Krievijas spēka demonstrācija. Šis ir arī laiks, kad vēstures notikumi un atceres dienas ir īpaši nozīmīgas mūsdienu politikā un diplomātijā," sacīja ministrs.

"Mēs ar cieņu pieminam miljoniem upuru, kuri gāja bojā Otrajā pasaules karā. Mēs augstu novērtējam sabiedroto karavīru ieguldījumu hitleriskās Vācijas sagrāvē. Šogad tiks atzīmēti septiņdesmit pieci gadi kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā un Tālajos Austrumos. Mēs saprotam, ka Hitlera Trešajā reihā brīvas Latvijas nebūtu. Vienlaikus mēs nosodām pēdējā laika Krievijas amatpersonu un propagandas centienus attaisnot Staļina agresīvo un noziedzīgo pirmskara diplomātiju. Molotova – Ribentropa pakta noslēgšana, sadalot Eiropu ietekmes sfērās, uzbrūkot Polijai, okupējot Baltijas valstis un izraisot Ziemas karu pret Somiju, ir šīs ārpolitikas tiešs rezultāts," teica ministrs.

Mūsdienu drošības izaicinājumu situācijā daudzpusējā sadarbība jeb multilaterālisms, kas balstās noteikumos un starptautiskajās tiesībās, ir pamats starptautiskajai kārtībai, sacīja ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka nacionālās drošības interesēs, kā arī lai vairotu Latvijas ietekmi un atpazīstamību, Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepatstāvīgās dalībvalsts vietu laikā no 2026. līdz 2027. gadam. "Nelielām valstīm dalība ANO Drošības padomē dod iespēju piedalīties un būt redzamām pasaulē svarīgāko drošības jautājumu risināšanā. Vienlaikus šī dalība simbolizē valsts briedumu un spēju uzņemties atbildību par pasaules mēroga procesiem. Kandidēšanas kampaņa kļūs par ieguvumu, palielinot Latvijas atpazīstamību un popularizējot mūsu tautsaimniecības nozares globālā mērogā," sacīja ministrs.

"Savā un Latvijas ārlietu dienesta vārdā īsi pirms Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 99. gadadienas vēlos pateikties par sadarbību visiem mūsu sadarbības partneriem Saeimā, kolēģiem valdībā, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Īpašs paldies diplomātiem, konsulārajām amatpersonām un ārlietu dienesta darbiniekiem par viņu devumu, pārstāvot un aizstāvot Latviju pasaulē," runas noslēgumā sacīja Rinkēvičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!