Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nav pret virkni reformu, tostarp skolu tīkla optimizāciju, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IzM) varētu procesā vairāk iesaistīt arī LIZDA pārstāvjus, raidījumā "Rīta Panorāma" pauda LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
"Ir virkne vietu, kur mēs saskatām problēmas, lai sekmīgi sadarbotos ar ministriju," pauda Vanaga, skaidrojot, ka arodbiedrības pārstāvji procesā tiek iesaistīti vien tad, kad notiek publiskās apspriedes, bet netiekot iekļauti dažādās komisijās. "Mēs negribam kaitēt, mēs gribam palīdzēt," viņa uzsvēra.
Piektdien konferencē "Jaunais mācību saturs: mērķi un līdzekļi, mācību satura struktūra, izveides un īstenošanas principi" paredzēts prezentēt jauno mācību saturu. Pagaidām LIZDA šo saturu neesot redzējusi, norādīja Vanaga.
LIZDA vadītāja arī apstiprināja, ka pedagogiem joprojām nav skaidrības par algām, ko saņems jaunajā mācību gadā: "Aptuvenās algas ir zināmas, bet tā prakse būtu jāpārtrauc. Kurā profesijā alga mainās katru gadu?"
Jau vēstīts, ka IZM pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12. klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.
Līdz 2020. gada 1. septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023. gada 1. septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā – 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, – 75 skolēni. Šie kritēriji netiktu attiecināti uz valsts ģimnāzijām.
Papildu šiem kvantitatīvajiem kritērijiem, IZM rekomendē noteikt arī kvalitatīvos kritērijus. Ar šiem kritērijiem tiktu mērīta vidusskolas posma izglītības pievienotā vērtība, salīdzinot vidusskolas absolventu obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus ar šo pašu izglītojamo centralizēto eksāmenu rezultātiem, beidzot pamatskolu.
