Kriminālprocesa likuma normas neparedz nevienam iztiesāšanas laikā iejaukties vai vērtēt tiesas rīcību. Ja kāda no pusēm uzskata, ka tiesa ir pieļāvusi tiesību normu pārkāpumus, tai ir tiesības pārsūdzēt spriedumu apelācijas vai kasācijas kārtībā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, izskatot krimināllietu, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu.
Likumā nav paredzēta iespēja pārsūdzēt tiesas rīcību, pusēm ir tiesības iesniegt sūdzības tikai par tiesas nolēmumu, uzsvēra Stukāns.
Jau ziņots, ka Āra Audera advokāts Oskars Rode 27.janvārī iesniedza sūdzību par tiesneses Ināras Šteinertes rīcību, izskatot Audera krimināllietu.
Rode norādīja, ka lietas izskatīšanas gaitā Šteinerte vairākkārt ir rupji pārkāpusi procesuālo tiesību normas un tiesnešu ētikas kodeksu, tādējādi paužot savu klaji apsūdzošo nostāju. Rode tiesas sēdē norādīja uz trīs gadījumiem, kad, viņaprāt, ir notikuši pārkāpumi no tiesnešu puses.
Iesniegtajā sūdzībā Rode norāda, ka tiesnese 20.janvārī, pārbaudot prokurora iesniegtos pierādījumus, pēc savas iniciatīvas nolēmusi tiesas sēdē nolasīt apsūdzētā Audera un kādas cietušās konfrontēšanas protokolu. Rode uzskata, ka tādā veidā pārkāpta Kriminālprocesa likuma (KPL) 500., 502. un 503.pantā noteiktā pierādījumu pārbaudes kārtība. KPL minētie panti nosaka pierādījumu pārbaudes kārtību, jautājumu uzdošanas kārtību un atrunā apsūdzētā liecību uzklausīšanas kārtību.
Audera advokāts uzskata, ka Šteinerte patvaļīgi, pārkāpjot KPL noteikto pierādījumu pārbaudes kārtību un tiesas sēdē norunāto pierādījumu pārbaudes kārtību, 19.janvārī uzsākusi krimināllietas materiālu pārbaudi. Rode atgādina, ka tobrīd tiesa vēl nebija uzklausījusi visu cietušo un liecinieku liecības.
Advokāts uzskata, ka Šteinerte ir rupji pārkāpusi savas procesuālās pilnvaras, pēc savas iniciatīvas apspriežoties ar piesēdētājiem, nolēmusi izprasīt no Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) mugurkaula ķirurģijas centra ārstu pacienta reģistrācijas žurnālu.
"Pārkāpjot šo principu un, neskatoties uz apsūdzētā aizstāvja iebildumiem, pieņemot lēmumu par jaunu pierādījumu iegūšanu, tiesa ir ne tikai pārkāpusi savas procesuālās pilnvaras, bet arī skaidri demonstrējusi savu tendenciozo attieksmi," teikts piektdien iesniegtajā sūdzībā.
Aizstāvības puse uzskata, ka Šteinerte ir pārkāpusi arī KPL 139.panta 3.daļā noteikto aizliegumu, kas nosaka, ka pret personu, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, aizliegts pielietot tādas darbības, kas aizskar personas cieņu. Rode uzskata, ka tiesnese izrādījusi neapmierinātību ar kāda cietušā liecinieka liecībām un sēdes laikā uzdevusi jautājumu - "vai viņam esot viss kārtībā ar galvu".
Ar šīm savām darbībām Šteinerte pārkāpusi tiesnešu ētikas kodeksa 2.un 3.kanonu, kuri nosaka, ka tiesnesis ciena un ievēro likumu, kā arī "tiesnesim jābūt iecietīgam, cieņas pilnam un laipnam pret procesa dalībniekiem, tiesnesim jāizvairās no vārdiem, runas, žestiem un citām darbībām, ko varētu uzņemt kā neobjektivitāti vai aizspriedumu izpausmi".
Saskaņā ar apsūdzību, būdams Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, Auders strādāja arī privātpraksē turpat - slimnīcas telpās. Uz slimnīcu ar ģimenes ārsta norīkojumu nosūtītajiem pacientiem, kuriem bija nepieciešama mugurkaula operācija, viņš par to prasīja naudu, lai gan operāciju samaksāja slimokases, liecina apsūdzība.
Pacientiem Auders apgalvojis, ka slimokasē nav naudas tūlītējas operācijas samaksai un rinda operācijai var pienākt pēc ilga laika, taču, laikus ķirurģiski neiejaucoties, pacientiem var rasties būtiski veselības sarežģījumi, liecina apsūdzība.
Auderam galīgā apsūdzība uzrādīta par vairāk nekā 40 000 latu izkrāpšanu 77 noziedzīgās epizodēs. Apsūdzība viņam uzrādīta pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā.
Auders savu vainu apsūdzībās neatzīst.
Saskaņā ar apsūdzību Auders no TOS pacientiem izkrāpis un savām vajadzībām izlietojis 40 242 latus. Vēl viņam tiek inkriminēta vairāku tūkstošu latu izkrāpšana un zaudējumu nodarīšana apdrošinātājiem, pašvaldībām un Valsts ieņēmumu dienestam.
No Audera gribas neatkarīgu iemeslu dēļ viņam neesot izdevies no vairākām fiziskām personām izkrāpt vēl 1320 latus, teikts apsūdzībā.
Auderam kā drošības līdzeklis iepriekš piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu.
2004.gada vasarā Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurors tā dēvēto Audera lietu nodeva izskatīšanai tiesā. Lietas materiāli apkopoti 27 sējumos, savukārt apsūdzības raksts ir 250 lapaspuses garš. Lietā par cietušajiem atzītas 82 personas.
Ja tiesa Auderu atzīs par vainīgu, viņam var piespriest cietumsodu no pieciem līdz 13 gadiem vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām ar mantas konfiskāciju vai bez tās.
Pēc krimināllietas ierosināšanas toreizējais premjers Einars Repše (JL) pieprasīja veselības ministra demisiju. 2004.gadā Auders izstājās no partijas "Jaunais laiks".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
