Neizdiskutēti, bērnišķīgi, populistiski – opozīcija kritizē Levita virzītās izmaiņas partiju finansēšanā
Foto: LETA

Ceturtdien, 17. februārī, Saeima pirmajā lasījumā skatīja Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz pārtraukt no budžeta finansēt parlamentā ievēlētās partijas, kuras ir izjukušas vai pārstājušas darbību. Levita virzīto likumprojektu kritizēja opozīcijas deputāti, kuru ieskatā, izmaiņas tiek virzītas sasteigti, tās ir populistiskas un bērnišķīgas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Debašu laikā opozīcijas deputāts Ralfs Nemiro (Neatkarīgie) atzina, ka likuma izmaiņas raisa diskusijas un tam ir acīmredzamas kolīzijas. "Likumprojekts prasa diskusijas. Jau pirms pirmā lasījuma bija plašas diskusijas, pretrunīgas, un netika atbildēts uz daudziem jautājumiem," stāstīja Nemiro.

Politiķa ieskatā, likumprojekts nerisina jautājumu par pašvaldībām un tajās veidotajām frakcijām. Tāpat izmaiņas neskar jautājumus, kas skar Eiropas Parlamentu. Viņš arī norādīja, ka patlaban finansējums tiek piešķirts juridiskai personai, kas ir politiska persona, tomēr ir arī tādas frakcija,kas apkopo Saeimas deputātus. "Tas ir pārāk sekls risinājums," likumprojektu vērtēja Nemiro.

Viņš piebilda, ka piedāvātās likuma izmaiņas attieksies uz nākamo, 14. Saeimu, tāpēc, viņaprāt, nav pamata šīs izmaiņas virzīt steidzamības kārtā.

Savukārt opozīcijas deputāte Ļubova Švecova izstrādāto likumprojektu raksturoja, kā "speciālu vēstījumu "KPV LV"". Viņas ieskatā, likuma izmaiņas nerisinās fundamentālas problēmas un neatgriezīs sabiedrības uzticību politiķiem un Saeimai.

Arī deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda kritiskus vārdus par likuma izmaiņām, tā virzīšanu raksturojot kā "vienkāršu, prastu, populistisku gājienu", kas drīzāk piestāvētu kādam no parlamenta politiskajiem spēkiem, nevis prezidentam.

Valainis pauda pārliecību, ka likuma izmaiņas izskatās pēc "izrēķināšanās ar to, kas palicis pāri no "KPV LV"". "Tiek piedāvāti kosmētiski uzlabojumi, kas ir bērnišķīgi. Nav nevienas frakcijas, kas nebūtu piedzīvojušas izmaiņas. Patlaban lielākā frakcija ir frakcijām nepiederošie deputāti – kopumā 20," sacīja deputāts, piebilstot, ka regulējuma izmaiņas ir "ačgārnas un populistiskas".

Valainis pauda pārliecību, ka likuma izmaiņas ir prasts mēģinājums novērst uzmanību no galvenā, proti, tā, ka koalīcija un valdība, pieņemto šo likumu, piešķīra naudu pašas sev, nevis nodrošināja mediķiem solīto algas pieaugumu.

Arī Māris Možvillo (Neatkarīgie) kritizēja likumprojekta kvalitāti. "Ne visiem deputātiem ir pieejams tāds aparāts kā prezidentam, tāpēc ir vairāk nekā nožēlojami, ka šādi dokumenti tiek atnesti uz Saeimu," pauda deputāts.

Viņš pauda pārliecību, ka likums kopumā būtu jāpārskata. "Lai cik sliktās domās es būtu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, bet pat viņi atzīst, ka likumā ir grūti orientēties," teica deputāts.

Tāpat Možvillo norādīja, ka, lai arī "KPV LV" nosaukums vairs nepastāv, tomēr partija turpina attīstīties un uzņemt jaunus biedrus ar nosaukumu "Par Cilvēcīgu Latviju". "Daži uzskata, ka frakcija ir mirusi. Nē. Mēs strādājam," uzsvēra Možvillo.

Opozīcijas deputāts Ivars Zariņš (S) norādīja, ka viņš nezina, kurš Valsts prezidentam izstrādāja šādu likumprojektu, bet piedāvātais risinājums sanācis "paviegls . "Tam ir mazs sakars ar to, kā tas publiski tiek pasniegts. Likumprojekta mērķis ir panākt politisku atbildību vēlētāju priekšā. Pareiza loģika. Bet likumprojektā to nevar atrast. Likumprojekts strādā tieši pretēji," secināja Zariņš.

Deputāts rosināja uz likumprojekta otro lasījumu iesniegt tādus priekšlikumus, kas būtu loģiski. Zariņa ieskatā, finansiālais atbalsts partijām būtu jāaprēķina, ņemot vērā partiju reitingus, jo tie ataino reālo vēlētāju atbalstu.

Iepriekš Levits skaidroja, ka Latvijas politiskajā praksē ir diezgan tipiski, ka politiskās partijas, jo īpaši jaunas partijas, pēc ievēlēšanas Saeimā var zaudēt savu pārstāvniecību Saeimā vai pat sabrukt, no tās saraksta ievēlētajiem kļūstot par neatkarīgajiem deputātiem.

"Tas nozīmē, ka šāda partija vairs nespēj pilnvērtīgi īstenot vēlēšanās iegūto uzticības mandātu. Tādēļ nav jēdzīgi šādai partijai ar sabrukušu pārstāvniecību Saeimā saglabāt valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā," pauda Valsts prezidents.

Ar izmaiņām likumā paredzēts piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ivars Zariņš KPV LV "KPV LV" naudas krimināllieta Egils Levits Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form