Neizdodas atsaukt Kiršteinu no Saeimas Ārlietu komisijas

Tautas partijas (TP) frakcijai ceturtdien neizdevās atsaukt savu bijušo partijas biedru Aleksandru Kiršteinu no Saeimas Ārlietu komisijas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par TP deputātu sagatavoto lēmumprojektu nobalsoja 35 deputāti, pret bija 26 un atturējās 22 deputāti.

Atsaukt Kiršteinu no Ārlietu komisijas TP mēģināja, tā kā slēgtā sēdē Ārlietu komisija atteicās balsot par Kiršteina atbrīvošanu no komisijas priekšsēdētāja amata.

Pret Kiršteina atsaukšanu no Ārlietu komisijas kategoriski iebilda apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti Juris Dobelis, Anna Seile un Pēteris Tabūns, kuri norādīja, ka tādējādi tiktu pārkāpti Saeimas demokrātijas principi un ierobežotas Kārtības rullī deputātiem garantētās tiesības brīvi izvēlēties komisijas, kurās darboties.

Augusts Brigmanis (ZZS) paziņoja, ka Zaļo un zemnieku savienības frakcija balsos vai nu pret Kiršteina atsaukšanu, vai atturēsies, bet Kārlis Šadurskis (JL) apgalvoja, ka JL frakcijai būs brīvais balsojums.

Noskaidrot, kuri deputāti balsoja par Kiršteina atsaukšanu, nav iespējams, jo saskaņā ar Kārtības rulli balsojums par deputāta atsaukšanu no komisijas ir slēgts.

Kā plenārsēdē skaidroja Kiršteins, viņš ir gatavs atkāpties no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata, bet uzskata, ka balsojumam par to ir jānotiek nākamnedēļ, kad TP valde būs rakstveidā viņu informējusi par izslēgšanu no TP.

Kiršteins arī norādīja, ka, viņaprāt, Vaira Paegle, ko TP vēlas rekomendēt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatam, nedrīkst vienlaikus būt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Turklāt, pēc Kiršteina teiktā, Paeglei pagaidām nav atļaujas darbam ar konfidenciāliem dokumentiem.

Kā sacīja Kiršteins, lēmumu viņa izslēgšanu nav "pieņēmis TP "zicpriekšsēdētājs" [Atis Slakteris]", jo ne viņš, ne partijas valde nenosakot TP rīcību.

Pašreizējais Ārlietu komisijas vadītājs apgalvoja, ka bijušais TP līderis Andris Šķēle viņu jau šā gada aprīlī brīdinājis par iespējamo izslēgšanu no partijas, jo Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga esot paudusi Ministru prezidentam neapmierinātību ar Kiršteina vadībā izstrādāto deklarāciju par padomju okupāciju un izteikumiem par kriminālatbildību, kas varētu sekot par patvaļīgu valsts robežu grozīšanu.

Kiršteins no Saeimas tribīnes arī citēja fragmentu no bijušā rīdzinieka Franka Gordona grāmatas, kurā atspoguļoti kāda Izraēlas žurnālista izteikumi par ebreju lomu 1940.gadā Latvijā.

Politiķis arī vērsās pie Ģenerālprokuratūras, aicinot izpētīt mobilo telefonu zvanu izdrukas, kas pēdējā laikā veikti no Krievijas vēstniecības ārlietu ministram Artim Pabrikam (TP) un viņam kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājam.

Kiršteins apgalvoja, ka tiek gatavota jauna deklarācija, kura tiks pievienota Latvijas un Krievijas robežlīgumam, un tā sasaukšoties ar jau piedāvāto Krievijas deklarāciju. "Pēc [pirmās Latvijas Republikas ārlietu ministra Vilhelma] Muntera Latvijai atkal ir ārlietu ministrs, kas ne soli nesper bez Krievijas vēstnieka zvana", viņš sacīja.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form