'Nekā personīga': Ģirģens iesniedzis priekšlikumu Iekšējās drošības biroju pievienot KNAB  (49)

Raidījums vēsta, ka Noziedzības novēršanas padomi izveidoja premjera Einara Repšes valdības pēdējos mēnešos. Taču savu darbību tā neuzsāka. Jaunu elpu padome ieguva pērn, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nolēma pie viena galda sēdināt pārstāvjus no visiem varas atzariem, lai cīņā ar noziedzību starp būtu labāka sadarbība.

Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina raidījumam norādīja, ka padomes loma tika aktualizēta pagājušā gada nogalē un pirmajā sēdē piedalījās gan Valsts prezidents, gan Saeimas priekšsēdētāja un arī visas augstākās amatpersonas definēja savu skatījumu, kas būtu jāņem vērā noziedzības apkarošanā, īpaši ņemot vērā naudas atmazgāšanas jautājumus, korupcijas apkarošanai, un arī sabiedrības izpratnei un drošuma sajūtai.

Tieslietu ministrijai jākoordinē padomes rīcības plāna izstrāde. Tā projekts jāapspriež nākamās nedēļas sēdē. 6. janvārī jau pēc noteiktā termiņa savus priekšlikumu papildinājumus plānam pēkšņi iesniedzis Ģirģens, vēsta raidījums.

Ģirģena iecere ir pēkšņa un iepriekš nekur nav apspriesta. Iekšlietu ministrijas padotības iestādi IDB Ģirģens rosina pievienot KNAB. Tas ietaupīšot resursus un vienā iestādē koncentrēšoties labākie izmeklētāji.

Pats Ģirģens raidījumam norādīja, ka uzskata, ka valsts interesēs ir izveidot spēcīgas tiesībsargājošās iestādes."Šobrīd iestādes, kas cīnās ar amatpersonu korupciju, manā ieskatā ir sadrumstalotas. Katrs dienests atsevišķi cīnās par cilvēku resursiem, kvalitatīviem izmeklētājiem. Katra no iestādēm pēc būtības pērk savu aprīkojumu . Tāpēc es uzskatu, ka valstī noteikti vajadzētu uzsākt diskusiju par KNAB, IDB un, es teiktu, arī VID Iekšējās drošības pārvaldes apvienošanu. Tas sekmētu efektīvāku darbu, labākus rezultātus. Un, ja mēs paskatāmies pēdējos pētījumus par reitingu korupcijas apkarošanas sfērā, tad kopumā Latvijas reitings krīt. Tas ir nopietns signāls. Un iespējams tas ir resursu jautājums," raidījumam sacīja ministrs

IDB tika izveidots pirms pieciem gadiem. Birojs pamatā izmeklē iekšlietu sektora darbinieku noziegumus un apsūdzības šajos gados celtas pret daudziem policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem. Divās krimināllietās aizdomas krīt arī uz īpaši augsta līmeņa amatpersonām — par iespējamo sadārdzināto policistu formu iepirkumu un miljonu šķērdēšanu Krievijas un Baltkrievijas robežbūvē. Izmeklēšana šajās lietās uz priekšu strauji nevirzās, un ministrs Ģirģens ir izteicis neuzticību IDB izmeklētājiem.

IDB nav saņēmis oficiālu informāciju par vēlmi pievienot to KNAB. Tomēr analizējot šādas ieceres sekas, IDB to vērtē kā nepamatotu.

Biroja priekšnieks Valters Mūrnieks "Nekā Personīga" pieļāva, ka tieši veiksmīga vai "pārāk veiksmīga" darbība ir viens no šādas idejas iemesliem. Viņš arī atzīmēja, ka ir vismaz vairāki citi acīmredzami faktori, kādēļ IDB pievienošana KNAB ir vērtējama kā nepamatota. Proti, IDB lietvedībā esošās kukuļošanas lietas sastāda tikai apmēram 15% no kopējā kriminālprocesu skaita, savukārt pārējās saistītas ar amatpersonu vardarbību, krāpšanu un citiem noziegumiem.

"Līdz ar to visi šie noziedzīgie nodarījumi vairs netiktu objektīvi izmeklēti, un cietēja no tā būtu visa sabiedrība.(..) IDB reorganizācija radītu nopietnus jautājumus mūsu partnerorganizācijās Eiropā un ANO, un diez vai Latvija pašlaik var atļauties šādu skandālu," sacīja Mūrnieks.

Savukārt KNAB priekšnieks Jēkabs Straume "Nekā personīga" norādīja, ka birojs nav priekšlikuma autors un nav bijis iesaistīts tā tapšanā. Attiecīgi Straume izvēlējās atturēties no komentāriem, kas saistīti gan ar ierosināto izvērtējumu, gan iespējamās apvienošanās faktu, gan arī ieguvumiem un riskiem, ja šāda divu iestāžu apvienošana Latvijā tiktu īstenota.

Turpretim Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) par šādu ieceri uzzināja no raidījuma. Viņš atzīmēja, ka, viņa ieskatā, KNAB jau ir pietiekami noslogots. "KNAB ļoti gaidīja arī šī gada budžetu, kur tam ir zināms finansiāls atbalsts un tam ir jāaudzē sava kapacitāte. Un es nedomāju, ka iešana plašumā to varētu stimulēt," norādīja Kučinskis.

Politiķis piebilda, ka, viņa ieskatā, neviena no abām iestādēm nestrādā slikti. "Man kā ilglaicīgam politiķim bija iespēja izvērtēt vēl pirms bija Iekšējās drošības birojs un pirms bija KNAB šā brīža izpildījumā. Un es redzu pagaidām tikai pozitīvas tendences," pauda Kučinskis.

Kariņš, atbildot uz raidījuma jautājumu, vai dienestu skaita samazināšana attiecībā uz koruptīvo noziegumu apkarošanu jebkad ir bijis viņa vadītās padomes mērķis, norādīja, ka tāds tas nav bijis.

Premjers arī uzsvēra, ka mērķis ir skatīt plašākā kontekstā starp dažādām nozarēm, institūcijām un iestādēm, kādā veidā var efektīvāk apkarot noziegumu, tai skaitā finanšu jomā. "Ja kādam būtu šāds ierosinājums, tad tas būtu izanalizējams un vērtējams. Tātad vispirms būtu jābūt vērtējumam. Mūsu mērķis nav sēsties pie viena galda un plānot, kā sadalīt mūsu iekšējās struktūras! Iespējams, ka arī ir lietas uzlabojamas, nešaubos, ka būtu, bet tam būtu vajadzīga analīze. Un tam būtu jābūt ļoti pamatotam. Bet mūsu galvenais mērķis ir, kā mēs varam veicināt sadarbību," pauda Kariņš.

"Nekā personīga" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka iekšlietu ministra ierosinājums par IDB pievienošanu KNAB visticamāk tiks nodots izvērtēšanai Valsts kontrolei. Nevar izslēgt, ka negaidītās ieceres pamatā tomēr noteicošais ir Ģirģena konflikts ar IDB vadītāju Valteru Mūrnieku. Mūrnieka iestādes izmeklētajā sadārdzinātās robežu būves lietā Ģirģens aizstāvēja Robežsardzes priekšnieku un dienesta izmeklēšanās neviens vainīgais tā arī atrasts netika, pieļauj raidījums.