Valdība un LM atrunājoties, ka neviens īsti nezina, cik trūcīgi ir mūsu iedzīvotāji. Tāpēc pasūtījuši PB to izpētīt. Ārzemju ekspertu darbs ir noslēdzies, bet ministrijas vadība atsakās atklāt tā rezultātus. Tas notikšot pēc Pašvaldību vēlēšanām, skaidro raidījuma "Nekā personīga" žurnālisti.
Žurnālisti noskaidrojuši, ka ārvalstu eksperti iesaka pārskatīt visus iespējamos sociālos pabalstus, kuru saņēmēju vidū varētu būt tādi, kam tie nepienākas un dažus, ja ne pat visus no ietaupījumiem novirzīt trūcīgākajiem.
LM parlamentārais sekretārs (V) Arvils Ašaradens žurnālistiem atbildējis, ka ministrija plānojot pētījumu prezentāt pēc 15.maija, un tāpēc negribot sniegt nekādus komentārus pirms tā.
Jautāts par tendencēm, kas pētījumā uzrādītas, Ašeradins atteicies tās komentēt līdz pētījuma rezultātu publiskošanai. Parlamentārais sekretārs norādījis, ka „lai tie, kas to ir sagatavojuši, lai viņi prezentē un tad mēs sniegsim savus komentārus."
Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), atbildot uz jautājumu, vai var teikt, ka šis pētījums atklāj, ka situācija Latvijā ir bēdīgāka nekā mēs domājām? Atbildēja „Nu, izskatās, ka tā.... Skumji, bet tā..."
Žurnālistu rīcībā nonākusī pētījuma melnraksta versija apliecina, ka Latviju gaida krietna kritikas deva par nespēju un nevēlēšanos pasargāt savus nabadzīgākos iedzīvotājus.
Pētījumā esot norādīts, ka pabalstu sistēma vairumā gadījumu darbojas kā automātiski naudas pārskaitījumi bez vajadzību izpētes. Pētnieki arī secinājuši, ka Latvija uz Eiropas fona pārsteidzoši atšķiras ar lielu atbalstu tieši turīgajai sabiedrības daļai. Iemesls ir vispārējie ģimenes un bērnu pabalsti, kas maksāti visiem vienādi, nevērtējot, vai šī nauda nozīmē izdzīvošanu, vai vienu iepirkšanās reizi lielveikalā, stāsta „Nekā personīga" žurnālisti.
Tā 57% trūcīgo saņem tikai vienu pabalstu, kas pret ainu Eiropā ir ļoti mazs apjoms. Starp turīgajiem vismaz vienu pabalstu saņem 50%. Un šeit esam 4.vietā Eiropā, norādīts pētījuma melnrakstā.
Tāpēc PB eksperti jau atkārtoti iesaka pārskatīt, vai visiem vecākiem pienākas, piemēram, bērnu pabalsti un apsvērt iespēju to dalīt galvenokārt trūcīgākajiem vecākiem.
Garantētais minimālais ienākums atšķirībā no citiem pabalstiem aiziet galvenokārt trūcīgajiem, kas ir labi. Bet tas joprojām ir daudz par mazu, lai ar to varētu izdzīvot, uzsvērts PB pētījuma melnrakstā.
Šī pabalsta saņēmēji Latvijā ir ievērojami sliktākā situācijā nekā citur Eiropā. Šogad samazinot garantēto minimālo ienākuma (GMI) apmēru no 45 uz 35 latiem vēl vairāk palielināta plaisa starp bagāto un nabadzīgāko sabiedrības daļu. To saņēmēji pēc ekspertu secinājuma ir pakļauti nabadzības riskam. Šis pabalsta lielums ir ceturtais zemākais Eiropas Savienībā, stāstīja "Nekā personīga" žurnālisti, komentējot pētījuma melnrakstu.
Kritika izteikta arī par to, ka praktiski nekas nav darīts jaunu darba vietu radīšanā - tam aizejot mazāk nekā puse no visas nodarbinātības attīstībai domātās naudas. Pārējais tērēts apmācībām, kam savukārt gadu no gadu trūkst pēctecības. Ļoti maz naudas atvēlēts, lai veicinātu invalīdu nodarbinātību. Vienīgais pozitīvais veikums bijusi krīzes laika "simtlatnieku programma".
