'Nekā Personīga': Prokuratūra apsūdz 'Tet' valdes priekšsēdētāju Gulbi par līdzdalību krāpšanā
Foto: DELFI

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības SIA "Tet" valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā. "Tet" nodarīto zaudējumu apmērs ir 7 585 533 eiro, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā informēja uzņēmums "Tet", Gulbis apsūdzībai nepiekrīt. "Kategoriski un pilnībā noraidu uzrādītās apsūdzības. Esam gatavi aizstāvēt un pamatot katru uzņēmuma pieņemto lēmumu. Mūsu prioritāte vienmēr ir bijusi uzņēmuma attīstība tikai un vienīgi tiesiskā veidā," paziņojis Gulbis.

Gulbis no amata nav atstādināts, bet uzņēmuma padome noalgojusi kriminālistikas ekspertus, kuriem līdz gada beigām jāpārbauda Gulbim un pārējiem darbiniekiem inkriminētie noziegumi.

Tiesībsargi uzskata, ka "Kempmayer" saistību pārņēmējs kompānija "Hannu Digital" ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis "Lattelecom" (tagad - "Tet") īpašnieku un padomes uzticību.

Pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad premjers bija Andris Šķēle. Izmeklētāji uzskata, ka tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrētais "Kempmayer Media Limited", kas izrādījās pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem. Kā atzīmē raidījums, afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns. Lieta iztiesāta jau divās tiesu instancēs un šī mēneša beigās gaidāms Augstākās tiesas spriedums.

To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, samaksājis Andrejs Ēķis, kurš bijis "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs.

Raidījums uzsver, ka te esot meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. "Kempmayer" naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada stāvēja muitas noliktavās Latvijā, bet vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. "Kempmayer" raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kā vēsta raidījums, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri, tāpēc 2008.gadā panākta sadarbība ar "Lattelecom", kuru arī tolaik vadīja Gulbis.

"Lattelecom" uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju "Hannu Digital". Darījumu 2009.gadā apšaubīja Valsts kontrole, kas uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez konkrētās komercfirmas nevarētu iztikt. Lai gan tehniskā infrastruktūra bijusi Latvijas Valsts radio un televīzijas centra kompetencē un tā visā Latvijā bijusi gatava pārejai uz ciparu televīziju, nolikums prasījis, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē, bet vienīgā, kas to varējusi izdarīt, bijusi "Hannu Digital".

Valsts kontroles ziņojums nonāca KNAB. 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess, kurā tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk slēgto līgumu pamatotība. Mainoties trim izmeklētājiem, lieta bez virzības atradusies līdz šai vasarai, bet augustā prokuratūra uzrādījusi pirmās apsūdzības.

Izmeklēšanā atklāts, ka "Lattelecom" bija plānojis "Hannu Digital" desmit gados samaksāt 15 miljonus eiro, bet šāda summa vairākkārt pārsniegusi "Hannu Digital" piederošo iekārtu vērtību. Jau ar pirmo maksājumu raidītāju vērtība esot tikusi nosegta, taču līgumā slēpti iestrādātas vairākas citas pozīcijas, lai "Hannu Digital" saņemtu pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus no "Lattelecom". Maksājumi esot maskēti zem dažādām pozīcijām, piemēram, nepilnus 2 miljonus eiro "Lattelecom" komercfirmai pārskaitījusi par "know-how".

"Mēs to viņu "know-how" izvērtējām. (...) Tas nebija nekāds "know-how". (...) Visi tie dokumenti, ko viņi iesniedza, nekādā mērā neatbilda šim te "know-how". Būtībā tas ir par tukšu gaisu. Vienkārši līgumā tika aprakstīta šāda pozīcija, (mūsu ieskatā tā bija tāda blēdība), ka viņiem ir tādas zināšanas, par ko viņiem pienākas tādas summas. Bet patiesībā tika samaksāts, tāpēc, ka bija tāda noruna," apsūdzības skatījumu raksturojis prokurors Monvīds Zelčs.

Tāpat vienošanās paredzējusi, ka ar 2010.gadu turpmākos astoņus gadus "Hannu Digital" saņems 22% no "Lattelecom" ieņēmumiem, kas gūti, nodrošinot apraidi ciparformātā visā Latvijā, lai gan "Hannu Digital" apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota. Šāds līgums, pēc prokuratūras domām, tika slēgts, ļaunprātīgi izmantojot "Lattelecom" dalībnieku un padomes uzticēšanos, lai pretēji valstij piederošā uzņēmuma interesēm, "Hannu Digital" gūtu iespējami lielākus finanšu līdzekļus.

Prokuratūra izmeklēšanā konstatējusi, ka visus plānotos 15 miljonus eiro "Hannu Digital" tomēr neizdevās saņemt, jo 2014.gadā bija jauns konkurss un LVRTC tālāk pats nodrošināja apraidi Rīgas reģionā, taču dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs "Lattelecom", pēc prokuratūras aplēsēm, esot sasniedzis 7 585 533 eiro.

Prokurors atzīmējis, ka Gulbis kā "Lattelecom" vadītājs piedalījās darījuma sarunās, bija informēts par sarunām, kuras veica citi viņa padotie, un bija informēts par visa projekta norisi, attiecīgi "viņa loma bija būtiska". Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā.

Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un Kavacis. "Hannu Digital" 2010.gadā reorganizēja un, pēc raidījuma ziņām, Kavacis Latvijā vairs neuzturoties. No minētajiem "Tet" joprojām turpina darbu Juridiskās daļas direktors Meisītis un valdes priekšsēdētājs Gulbis.

"Tet" padome ārkārtas sēdē lēmusi nesteigties, bet prokuratūras apsūdzību nodevusi pārbaudīt konkursā izraudzītai starptautiskai kriminālistikas firmai.

"Tet" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins informējis, ka padomei bijusi iespēja iepazīties ar apsūdzību. "Mēs neesam tiesneši un negribam šādu tiesneša lomu pildīt. Proti, lemt, vai tas, kas tur ir rakstīts, ir taisnība vai nav taisnība. Tā kā mēs zinām no līdzīgiem citiem gadījumiem, ka līdz tiesai un gala spriedumam ir pietiekoši ilgs laiks, bija skaidrs, ka tas lēmums jāpieņem ātrāk. Un tad mums bija diskusija, vai izvēlēties kādu auditoru vai juridisko iestādi, bet prevalēja viedoklis, ka mums bija vajadzīgi tieši kriminālistikas eksperti. Pasaulē ir virkne pazīstamu lielu kriminālistikas firmu, no kurām vienu mēs izvēlējāmies. Šā gada 1.decembrī mēs ceram uz rezultātiem," informējis Kokins.

Pēc Kokina vārdiem, ja ekspertu atzinums liecināšot par krimināliem nolūkiem, mērķiem un darbībām, "tad neapšaubāmi mūsu lēmums būs ļoti kategorisks un straujš", bet līdz tam padome Gulbi no amata neatstādinās.

Prokuratūra arī lūgusi "Tet" izvērtēt, vai tā piekrīt šajā krimināllietā būt par cietušo. Valstij daļēji piederošajā uzņēmumā par to lemšot valde bez Gulbja.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Andrejs Ēķis Andris Šķēle Tet TV3
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form