Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis Rīgas mēra Gundara Bojāra interešu konfliktu prāmja "Baltic Kristina" iegādes lietā. KNAB direktora vietnieks Rūdolfs Kalniņš apstiprināja, ka KNAB neredz pamatu krimināllietas ierosināšanai.
Bojārs informēja, ka saņēmis atbildi no KNAB, kurā secināts, ka "nav pamata, nav sastāva.. nav interešu konflikta". KNAB pārbaudīja Bojāra iespējamo interešu konfliktu Rīgas brīvostas valdē, balsojot par 7,5 miljonu latu kredīta galvojumu a/s "Rīgas jūras līnija" prāmja "Baltic Kristina" iegādei.

Tomēr biroja atbildē norādīts uz lietas iespējamo ētisko pusi. Pārbaudē konstatēts, ka Bojārs ir pazīstams ar prāmja operatora "Rīgas jūras līnijas" vadītāju Aleksandru Spriševski. "Jā, es viņu pazīstu," sacīja mērs.

Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID), pēc laikraksta "Diena" iesnieguma izvērtējot Rīgas mēra un brīvostas valdes priekšsēdētāja Bojāra iespējamo interešu konfliktu, konstatējis iespējamo likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā vairākkārtēju pārkāpumu.

VID atbildē "Dienai" norādīja, ka Bojāra darbībās, balsojot par galvojuma izsniegšanu prāmja iegādei, kā arī Rīgas domē un Rīgas brīvostas valdē lemjot par firmas "Rīgas jūras līnija" (RJL) akciju iegādi, ir saskatāmas krimināllikumā valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanas, ja tā izdarīta atkārtoti vai ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm, pazīmes. Atbilstoši tam amatpersonu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ģenerālprokuratūra KNAB pārsūtīja no VID saņemtos lietas materiālus, lūdzot tos pārbaudīt un lemt par iespējamo krimināllietas ierosināšanu.

Prokuratūra uzskatīja, ka turpmāk pārbaudē jānoskaidro, kāds kaitējums Bojāra darbību dēļ nodarīts valsts vai sabiedriskajām interesēm, kā arī tas, vai Bojārs un Spriševskis veic kopēju uzņēmējdarbību un ir darījuma partneri likuma izpratnē.

Likums liedz valsts amatpersonām pieņemt lēmumus, veikt citas darbības, kurās tās darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Bažas par tā pārkāpumu radīja fakts, ka firmas RJL padomes priekšsēdis Aleksandrs Spriševskis ir Bojāra darījumu partneris. Abi ir līdzīpašnieki SIA "Astramar Liepāja". Spriševskim pieder arī SIA "Astramar", kas ir prāmju firmas dibinātāja un līdzīpašniece.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters pēc iepazīšanās ar VID informāciju par iespējamo Rīgas mēra interešu konfliktu uzdeva ministrijas juristiem izvērtēt, vai šie pārkāpumi var būt par pamatu mēra atlaišanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!