Neļauj reģistrēt Komunisma atbalsta kustību Latvijā  (174)

Senāts izskatīja Ineses Bīnemanes un Andreja Dovguško kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Kataja atgādināja, ka Uzņēmumu reģistrs (UR) atteicās ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā biedrību „Komunisma atbalsta kustība Latvijā", pamatojot lēmuma ar to, ka biedrības nosaukums un biedrības statūtos noteiktais mērķis - veicināt komunisma ideju atbalstīšanu - ir pretrunā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Pieteicēji vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu - biedrības reģistrēšanu, norādot, ka ir nepamatoti ierobežotas viņu vārda un biedrošanās brīvības.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa pieteikumu apmierināja. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu noraidīja. Otrdien Senāts šo spriedumu atstāja negrozītu.

Senāts atzina, ka pieteicēju vārda un biedrošanās brīvības ierobežojums, kas izpaužas vienīgi biedrības nereģistrēšanā, salīdzinot ar mērķi aizsargāt demokrātiju kā valsts pamatvērtību, kas pieder pie Latvijas valsts konstitucionālās identitātes, kā arī ņemot vērā Latvijas specifisko vēsturiski politisko kontekstu, ir samērīgs.

Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Kā papildināja Kataja, Senāts spriedumā analizējis Latvijas vēstures pieredzi un pārdzīvoto, to, cik liela ir bijusi komunisma totalitārā režīma ietekme uz latviešu tautu.

Senāts spriedumā atzīmējis, ka Latvija, atšķirībā no virknes Rietumeiropas valstu, ir piedzīvojusi ne tikai vienas, bet gan divu - komunisma un nacisma - totalitāro ideoloģiju īstenošanas vārdā pastrādātos noziegumus. Latvija kā demokrātiska valsts savā nostājā pret šīm abām totalitārajām, demokrātisku un tiesisku valsts iekārtu vienlīdz noliedzošajām ideoloģijām nevar ignorēt vienu no tām.

Tādēļ pieteicēju norāde, ka virknē citu Eiropas valstu komunistiskās ideoloģijas paušana nav ierobežota, nav vērā ņemams apsvērums šajā lietā.

Tāpat Senāts norādījis, ka demokrātiskai valstij nebūt nav jānogaida, kamēr attiecīgās darbības, kas vērstas uz demokrātiskas valsts iekārtas likvidēšanu, būtu sasniegušas tādu līmeni, ka tās jau konkrēti destabilizētu un apdraudētu šo iekārtu.

Tad apdraudējuma novēršana prasītu no valsts lielākas pūles, sabiedrībai varētu būt jāpacieš lielāki tiesību ierobežojumi, un iznākums būtu nedrošāks. Tādēļ valsts ir tiesīga un tai var būt pienākums nepieļaut šādu apdraudējumu jau agrā stadijā, atzinis Senāts.

Senāts spriedumā norāda: „Konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka Latvijas kontekstā viennozīmīgi antidemokrātiskas, noziedzīgas ideoloģijas, kuras īstenošana tikai Latvijā vien ir prasījusi desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvības, izplatīšana organizētā un mērķtiecīgā veidā, kas būtu šīs biedrības mērķis, jau pats par sevi ir apdraudējums demokrātijai". 

Tāpat spriedumā norādīts: "Šīs ideoloģijas veiksmīga izplatīšana jebkurā gadījumā var samazināt demokrātijas vērtību sabiedrībā, kā arī samazināt psiholoģisko slieksni ekstrēmistiski tendētām, bet savu lēmumu vēl nepieņēmušām personām, lai tās turpmāk jau aktīvi vērstos pret demokrātisko valsts iekārtu. Šādu potenciāli svārstīgu personu apņemšanās stiprināšana aktīvi vērsties pret demokrātisko iekārtu valstij nav jāakceptē".

Senāts arī atzīmē, ka komunisma ideoloģijas mērķtiecīga izplatīšana ir arī dziļš apvainojums šīs ideoloģijas noziegumu upuriem, kā arī katram demokrātiski domājošam cilvēkam, un līdz ar to ir pretrunā ar Latvijas valsts sabiedrisko kārtību.