'Neļaut plosīties Latvijas valstiskuma postītājiem' – NA iedvesmo sevi kongresā
Foto: LETA

Neapmierinātība ar partneriem valdošajā koalīcijā un Covid-19 izplatības izraisītās krīzes risināšanā līdz ar pragmatiski vērtētām nākotnes iespējām, domājot jau par nākamās Saeimas vēlēšanām, sestdien, 28. novembrī, izskanēja Nacionālās apvienības kongresā, kas bija pirmais pilnībā attālināti rīkotais partijas kongress Latvijā. Partijas vadībā atkārtoti tika ievēlēts Raivis Dzintars, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā kā kongresā bija jāpārvēl partijas valde un citas tās struktūras, tad pēc konsultācijām ar Uzņēmumu reģistru bija nolemts, ka 200 uz kongresu izvēlētie delegāti balsot pa pastu varēja nedēļas laikā pirms kongresa, taču saņemtās numurētās aploksnes tika saskaitītas un atvērtas tiešsaistē sestdien. Tad arī balsu skaitīšanas komisija Ritvara Eglāja, kurš bija tērpies pilnā aizsargtērpā un ar respiratoru uz sejas, vadībā kameru priekšā skaitīja balsis vairāk nekā stundu. Pārējiem pieciem komisijas locekļiem bija tikai sejas maskas un cimdi. Atšķirībā no citiem gadiem kongresā gan izpalika biedru debates.

Skats no pilsētām

Lai gan nākamās vēlēšanas, kurām partija gatavojas, ir nākamā gada jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, par tām kongresā daudz netika runāts, jo partija cer, ka, uzlabojoties Covid-19 situācijai, nākamā gada sākumā varētu sanākt uz ārkārtas kongresu tieši par šīm vēlēšanām.

Tomēr starp partijas vadošo politiķu uzrunām kongresa vērotājiem tika piedāvātas trīs īpaši sagatavotas filmiņas par Smilteni, Ogri un Siguldu, kur NA jau ir pie varas un cer uz labiem panākumiem arī turpmāk. NA rindās šogad iestājies Siguldas mērs Uģis Mitrevics, kurš pilsētas domi vada jau 12 gadus.

No atskaitēm kongresā izrietēja, ka NA biedru skaits nule sasniedzis 1003, gada laikā izstājušies vai izslēgti 13 biedri, miruši septiņi, bet iestājušies 38. Tāpat gada laikā kopumā sarucis nodaļu skaits, jo vairākas apvienojušās novadu reformas gaidās, kā arī izveidotas piecas jaunas.

Svētku noskaņas radīšanai brīdi pirms kongresa sākuma tā skatītājiem bija iespēja skatīties Raivja Dzintara martā iznākušo filmu "Latviešu leģions. Taisnības augšāmcelšanās". Savukārt kongresa beigās Dzintars personīgi attālināti sveica visus biedrus, kam vairāk nekā 70 gadu un gada laikā bijušas apaļas jubilejas. Parasti šāda sveikšana notiek klātienē kongresā.

Valdes vēlēšanās bija liela konkurence un trešā daļa kandidātu pagājušajā gadā nekandidēja uz valdi. Par partijas priekšsēdētāju ar 168 balsīm "par" un astoņām balsīm "pret" ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Jaunajā partijas valdē strādās – Raivis Dzintars, Roberts Zīle, Jānis Eglīts, Raitis Ābelnieks, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Nauris Puntulis, Ginta Vilcāne, Ģirts Lapiņš, Ināra Mūrniece, Jānis Dombrava, Rihards Kols, Ritvars Jansons, Ilze Indriksone, Edvīns Šnore, Kaspars Gerhards un Kristaps Gulbis.

Skats no vadības

Atklājot kongresu, apvienības līderis Dzintars atzina, ka šajā grūtajā laikā nevar lepoties ar valdošās koalīcijas darbu, un norādīja, ka tās ir sekas politisko spēku sadrumstalotībai šajā Saeimā un no tās izrietošajai vajadzībai vienoties par kompromisiem piecu partiju koalīcijā. "Valsts varai ir lielāka nozīmē šajos apstākļos nekā ikdienā, valstij jābūt labi organizētam, gudram un vienotam mehānismam, bet tā diemžēl nav, jo mēs jūtam, ko nozīmē politiskā sadrumstalotība, kas ir galvenais krīzes pārvarēšanas un valsts izaugsmes bremzētājs," sacīja Dzintars, paskaidrojot, ka lēmumus valdība var pieņemt tikai tad, kad visi valdības partneri ir vienojušies par konsensu, turklāt apvienībās ir pat vairākas partijas ar iekšējiem strāvojumiem.

"Ilgtermiņa politiku kā vienotu veselumu šādos apstākļos īstenot ir teju neiespējami," atzina Dzintars. Kā iemeslu tam viņš minēja to, ka sabiedrības liela daļa Saeimas vēlēšanās ir gatava eksperimentēt ar atbalstu populismam vai nepiedalīties vispār. Dzintars norādīja, ka "varas sadrumstalotība un no tās nākošais haoss reāli ietekmē cilvēku dzīvi, un diemžēl sadrumstalotības draudi nekļūs mazāki".

"Man nav lepnuma par koalīcijas darbu pašlaik, bet kā valstiski atbildīgai partijai mums nav citas izvēles, kā turēt laivu virs ūdens," situāciju koalīcijā raksturoja NA līderis, norādot, ka partija nereti koalīcijas iekšējās diskusijās ir diplomātiski līdzsvarojošais spēks, kas cenšas darboties taktiski, bet paturot spēkā savus stratēģiskos mērķus.

Pēc pašreizējās situācijas novērtējuma un, piebilstot, ka divu gadu laikā daudz kas var mainīties, Dzintars ieskicēja nākamās Saeimas sastāvu: "Domāju, ka mēs ar savu disciplinētu darbu nodrošināsim to, ka Nacionālā apvienība būs nākamajā Saeimā. Jautājums, ar ko kopā mums būs jāveido koalīcija? Visticamāk, Saeimā būs arī "Vienotība", kuru mēs visi sen zinām un varētu uzskaitīt gan plusus, gan mīnusus, bet kā sadarbības partneris uz visa fona tā ir prognozējams. Ļoti iespējams, ka pašreizējo "KPV LV" vietu aizņems tā sauktā Gobzema partija. Gobzems koalīciju ar "Saskaņu" bija gatavs veidot jau šīs Saeimas sākumā. Šodien viņš no tribīnes nekautrēdamies sūdzas par nepilsoņu diskrimināciju, ņirgājas par nacionālajām vērtībām. Izteiktas prokrieviskas personas raibā kompānijā kopā ar Šleseram pietuvinātiem sektantiem un dažādiem sazvērestības teoriju izplatītājiem jau pauž sajūsmu par Gobzemu un viņa politiskajām aktivitātēm."

"Diezgan droši var prognozēt, ka Saeimā būs liberāļi. Dažs varbūt priecājas par šķelšanās pazīmēm šīs apvienības iekšienē, bet, ja tā padomā – partijas "Latvijas attīstībai" ietekmes mazināšana šajā liberālajā aliansē var novest pie "Attīstībai/Par" Rīgas domes partneru partijas "Progresīvie" ietekmes pieauguma, un šī organizācija ir bēdīgi pazīstama ar sevišķām rūpēm par nepilsoņu tiesībām un divvalodība īstenošanu. Var notikt tā, ka tie liberāļi, kurus mēs redzam šodien Saeimā un ar kuriem ir daudz domstarpību, var transformēties par izteikti kreisiem ultraliberāļiem," paredz Dzintars.

"Protams, ka Saeimā būs arī "Saskaņa", nekur tā nepazudīs. Nav izslēgts, ka līdzās tai 5% barjerai var pārrāpties arī Ždanokas partija vai kāds līdzīgs veidojums. Daži no tiem šajās dienās ir aktivizējušies. Tad ir Zaļo un zemnieku savienība, kas vismaz šobrīd joprojām ir ciešā kopībā ar Aivaru Lembergu. Viņam, kā zināms, ASV ir noteikušas sankcijas, un tas ne tikai Latvijas politikā, bet arī citā valstī, nozīmē ļoti daudz. Vai vienotā veselumā šāda organizācija vispār varētu kļūt par valdības koalīcijas sastāvdaļu? Ja arī ZZS vai daļa no tās norobežotos no ASV sankcijām pakļautā Lemberga, ar viņiem kopā valdībā, visticamāk, tāpat nebūtu gatava atrasties Jaunā konservatīvā partija, kas gan jāteic, strauji noveco un uz nākamajām vēlēšanām tā varētu nebūt vairs tik jauna, bet Saeimā tā varētu iekļūt. Iespējas šajos apstākļos izveidot kaut cik jēdzīgu koalīciju var izrādīties neiespējamā misija. Un tad Nacionālajai apvienībai var nākties izšķirties, vai būt koalīcijā, maigi izsakoties, ļoti raibā kompānijā vai palikt opozīcijā, kas ļautu netraucēti saimniekot Latvijas valstiskuma saplosītājiem. Ne viens, ne otrs scenārijs mani nevilina," sacīja Dzintars, piebilstot, ka arī pašlaik viņam neesot lepnuma par koalīcijas darbu.

"Kongresa moto ir "Cauri laikiem". Nacionālā apvienība cauri laikiem ir stabila vērtība ar uzticību saviem principiem, savām vērtībām un ar mērķtiecīgu darbu mēs bijām, esam un būsim latviskas Latvijas valsts aizstāvis Latvijas valsts varā. Nevienu mirkli mēs nedrīkstam apstāties un būt mierā ar sasniegto. Par spīti sarežģītiem apstākļiem Nacionālajai apvienībai ir jāaug savā spēkā un ietekmē. Šis ir ļoti grūts laiks – gan Covid-19 plosīšanās, gan tā ierobežošanas sekas, gan politiskā sadrumstalotība un no tās izrietošie Saeimas lēmumi," situāciju raksturoja apvienības līderis, kuram pirmo reizi kopš apvienības dibināšanas, uzrunājot partijas biedrus, esot jāskatās objektīvā, nevis viņu acīs.

Attālinātais kongress savā ziņā simbolizējot situāciju valstī, kur, neraugoties uz ierobežojumiem un šķēršļiem, "atrodam veidu, kā sadarboties, būt kopā un pildīt savu pienākumu", sacīja Dzintars, uzsverot, ka NA kā organizācijai jāstrādā, lai tad, kad šķēršļi pazudīs un radīsies iespējas, tā būtu labā formā un spētu izmantot iespējas. "Šis nav laiks, kad Nacionālā apvienība var realizēt savas ieceres pilnībā, bet šādas iespējas pavērsies, un mums ir jābūt organizētiem, vienotiem, disciplinētiem, lai šīs iespējas īstajā brīdī spētu izmantot," sacīja Dzintars, paužot gandarījumu, ka aktīvais NA biedru vairākums arvien vairāk spēj sadarboties, neraugoties uz atšķirībām biedru uzskatos, kādas vienmēr būs.

"Mēs būsim stipri tik, cik spēsim būt vienoti, neskatoties uz savām atšķirībām," uzsvēra partijas līderis, norādot, ka pēdējā gada laikā NA kļuvusi iekšēji stiprāka – kļuvusi aktīvāka komunikācija ar nodaļām un gaidāmo pašvaldību vēlēšanu plāni top ļoti savlaicīgi, pateicoties valsts finansējuma pieaugumam, partija ir spējusi būtiski palielināt partijas sagatavotās informācijas izplatīšanu, regulāri izdodot žurnālu "Nacionālā neatkarība", kas tiek izplatīti 70-80 tūkstošiem adresātu. Tas ir krietni vairāk nekā lielākajiem Latvijas preses izdevumiem, turklāt tas pat nav priekšvēlēšanu laiks, bet gan ir un būs ikdienas pasākums, sacīja Dzintars, norādot, ka sadarbībā ar NA nodaļām žurnālam saturs tiek daļēji pielāgots atsevišķiem reģioniem.

Ļoti aktīvs darbības virziens ir darbs ar jauniešiem, stāstīja Dzintars par partijas aktivitātēm, jo tas ir ne tik būtiski, lai piesaistītu jaunus biedrus partijai, bet lai "izplatītu nacionāli konservatīvas vērtības Latvijas nākotnes paaudzei".

Skats no Saeimas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, attālināti uzrunājot kongresa delegātus no sava darba kabineta Saeimā, sacīja, ka ļoti sarežģītais gads ir uzlicis agrāk nepieredzētus pārbaudījumus un mainījis ikdienas dzīvi un saskarsmi. Viņa pauda prieku, ka partija radusi iespēju satikties attālināta kongresā. "Man ir arī gandarījums, ka Saeima kā viena no pirmajām Eiropā un pasaulē ieviesa unikālu tehnoloģisko risinājumu e-Saeima, lai pilnībā būtu spējīga darboties arī pandēmijas laikā," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Runājot par partijas mērķiem un vērtībām, Mūrniece atzina, ka "par šīm vērtībām ir nācies šogad domāt bieži. Dibinot valsti un atjaunojot tās neatkarību, par pamatu kalpoja mūsu tautas izlolotās un paaudzēs iedibinātās vērtības. Vērtības ir tas pamats, uz kura veido virsbūvi, savu dzīvi, ikdienu, savstarpējās attiecības, arī politiku. Ja dara otrādi – kaut ko veido, pakļaujoties mirkļa iegribām, jaunākajam modes kliedzienam vai sauklim "visi tā dara", tad pazūd kompass, var nonākt apjukumā un haosā".

Vērtību sakarā, atgādinot par šogad vasarā notikušo valstsvīra Miķeļa Valtera pārapbedīšanu Latvijā, Mūrniece sacīja, ka, lielā mērā pateicoties tieši Valteram, Latvijā vēl pirms neatkarības proklamēšanas piedzima politiskā nacionālisma idejiskā kustība, kas latviešus aicināja apzināties savu nacionālo identitāti, valodu, kultūru, kopīgo vēsturi un ģeogrāfiskos apstākļus, bet, "galvenais, ne tikai apzināties savu identitāti, bet politiski par to iestāties, cīnīties un valsts ietvarā saglabāt un attīstīt to, kas mums kā tautai ir svarīgs".

"Mūsu partijas lielākais un augstākais mērķis ir neatkarīga, nacionāla Latvija, tādēļ mūsu neatņemamas tiesības un arī mūsu pienākums ir Latviju veidot un attīstīt kā stipru valsti, kā vienīgo vietu pasaulē, kur latviešu tautai vienmēr būs pašnoteikšanās, kur skanēs latviešu valoda, kur plauks mūsu kultūra un kur augs mūsu bērni," uzsvēra Mūrniece.

Atgādinot, ka jau vairākus gadus Nacionālā apvienība ir partija, kas piedalās valdības darbā un spēj uzņemties savu daļu atbildības, Mūrniece norādīja, ka šajā valdībā ikviena lēmuma pieņemšana ir saistīta ar sarežģītām diskusijām, tomēr svarīgākajos jautājumos vienmēr izdevies vienoties par labu valsts un sabiedrības interesēm.

"Ir atlaista iepriekšējā Rīgas dome, ir ievēlēta jauna, ir pieņemti likuma grozījumi, kas paredz pašvaldībām visos bērnudārzos nodrošināt iespējas mācīties latviešu valodā, pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nosaka, ka vismaz 80% no papildus piedāvātajām televīzijas programmām ir jābūt kādā no Eiropas Savienības valodām. Esam pieņēmuši būtiskus lēmumus, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, lai daudzbērnu ģimenēm pieejams plašāks atbalsts mājokļu iegādei vai būvniecībai," padarīto uzskaitīja Mūrniece, piebilstot arī par NA rosināto paredzēto ģimenes valsts pabalsta reformu ar mērķi maksāt līdzvērtīgu naudas summu par visiem bērniem ģimenē.

Runājot par nākamā gada budžetu, ko Mūrniece jau agrāk dēvējusi par solījumu pildīšanas budžetu, jo tiks paaugstinātas algas mediķiem un pedagogiem, palielināta minimālā alga un pensija, Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka "Nacionālās apvienības atrašanās valdībā ir palīdzējusi sasniegt daudzus svarīgus mērķus, nereti palīdzējusi dažādas drastiskas idejas nolikt atpakaļ uz zemes, palīdzējusi nepazaudēt valsts pamatus un pamatvērtības, un šī misija mums ir jāturpina".

"Šajā sarežģītajā laikā esam labi pratuši nosargāt demokrātiju, kas ir mūsu valsts iekārtas pamats un Satversmē nostiprināta vērtība. Mums šajā pandēmijas laikā notikušas pilnvērtīgas Rīgas domes vēlēšanas, parlaments un visi konstitucionālie orgāni pilnībā turpina savu darbu, cilvēki bauda visas pamatbrīvības. Taču Satversmē ir arī noteikts, ka atsevišķas konstitūcijā noteiktās brīvības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tas īpaši aktuāli saistībā ar tiem ierobežojumiem, kurus pašlaik nākas ieviest Covid-19 izplatības ierobežošanai un ko atsevišķi indivīdi aicina vai nevēlas respektēt. Tas pats attiecas uz dezinformācijas ierobežošanu. Es aicinu visus būt ļoti vērīgiem, izvēloties informācijas avotus par Covid-19, un neļaut sevi maldināt ar primitīviem vēstījumiem sociālajos tīklos. Šis ir izrādījies pateicīgs brīdis nepatiesas informācijas izplatīšanai un dažādām sazvērestības teorijām. Tā tas ir Latvijā un tā tas ir citur pasaulē, jo diemžēl cilvēki saskaras ar nepieredzētu, grūti izprotamu situāciju," teica Mūrniece, piebilstot, ka no valsts un sabiedrības drošības viedokļa plašā dezinformācijas izplatība nes būtiskus apdraudējumus.

Skats no Eiropas

Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle uzrunā kongresam norādīja uz būtiskajām pārmaiņām gada laikā Covid-19 izplatības dēļ un uz apstākļiem, kad "citiem jāgaida uz valdības lēmumiem, kas, ja ne gluži palīdzēs saglabāt darbu uz ilgu laiku, tad vismaz kādu ienākumu ģimenei uz zināmu laiku, citiem jāpalīdz bērniem mājās mācīties, citiem dusmas un neziņa". Tomēr Zīle atgādināja, ka arī šādā situācijā Latvijai ir svarīgi zināt, kas notiek citur pasaulē. "Ja atceramies latviešu tautas vēsturi – lai cik mēs pašaizliedzīgi cīnītos par mūsu tautas interesēm, daudz kas izšķiras pasaules politikas ietekmē," sacīja Zīle.

"Demokrātijas, it īpaši rietumu kā ASV un Eiropas Savienība, pandēmijas laikā ir cietusi visvairāk. Mazāk tas ir bijis valstīs, kur vai nu nav demokrātijas, kā tas ir Ķīnā, vai nu ir specifiskas socializācijas vai ģeogrāfiskas priekšrocības, kā tas ir Singapūrā, Honkongā, Japānā, Dienvidkorejā, Klusā okeāna reģionā. Eiropa jau mocījās pandēmijas pirmā viļņa laikā pavasarī, kad parādīja nesolidaritāti – nepalīdzēja Itālijai nedz ar iekārtām, nedz citādi. Eiropas Savienība bija apjukusi. Tika gan atcelti noteikumi par valsts atbalstu, kas ļāva ES valstīm atbalstīt savus uzņēmējus, gan arī tika iesaldēti slavenie rāmji valstu budžeta deficītam un parādam uz nezināmu laiku," atgādināja Zīle.

Tomēr deputāts atgādināja, ka jau tajā laikā dažādas ES valstis dažādi spēja atbalstīt savus eksporta biznesus, piemēram, Vācija un Nīderlande "par kārtu" vairāk šajā ziņā izdarīja vairāk nekā Latvija, un virknei ES valstu nebija iespēju atbalstīt savus biznesus. Zīle prognozēja, ka atšķirīgā rīcība un spēja atbalstīt nozīmēs arī izmaiņa šo valstu labklājības līmeņos nākotnē.

"Manuprāt, ES ir iestigusi ar šo mantru par atbalstu brīvajai kustībai ES ietvaros, jo epidemioloģiski tas nozīmē to, ka, ja jūs uzturat brīvo kustību, kaut vai uz īsu laiku neslēdzot robežas, tas ļauj Covid-19 izskaust tikai ierobežoti. Tas atstāj sekas ne tikai uz veselības stāvokli, bet arī ekonomika tā īsti nevar atgūties, ja visu laiku tikai mazliet ierobežojat pandēmiju, ekonomika nevar atsperties. ES īstenībā nepārdzīvo labākos laikus – joprojām mokāmies ar septiņi gadu budžetu parlamentā un padomē, ar jauno Atjaunošanas un noturības fondu, kurā ir 750 miljardi eiro, no kuriem Latvijai pienāksies četri miljardi," stāstīja Zīle, prognozējot, ka nauda būs pieejama tikai pavasarī, kas būs jau gadu pēc pandēmijas pirmā viļņa un ir ļoti vēlu. Vienlaikus ES un Latvijas cilvēkiem ļoti būtiski, kas notiks pēc breksita jauno nosacījumu spēkā stāšanās, par kuriem vēl nav pat panākta galīgā vienošanās.

"Vēl ir parādījusies tendence saistībā ar likuma varas normām, kas sašķeļ ES starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm un Ziemeļu un Rietumeiropas valstīm, kas ģeopolitiski un politiski mums ir svarīgi un arī sāpīgi, jo viena no šīm valstīm, pret kuru tiek vērsta šī cīņa, ir Polija, kas ir mums ļoti svarīgs ģeopolitisks partneris, un arī mūsu partijai ļoti svarīgi, jo tur pie varas ir mūsu partneru partija. Mūsu partijas interesēs ir, ka ES paliek tomēr dalībvalstu savienība un katrai valstij ir savs ceļš, kādu valdību – liberālu vai konservatīvu – vēlas izvēlēties katras valsts pilsoņi," sacīja Zīle, piebilstot, ka Vācijā un Nīderlandē šis arī kļuvis par priekšvēlēšanu jautājumu pirms drīzumā gaidāmajām vēlēšanām. "Diemžēl šo likumu normu ieviešanā man ne visai saprotams ir Baltijas valstu ārlietu dienestu solis, pievienojoties likumu normas pastiprināšanai kopā ar Ziemeļvalstīm un nenostājoties mūsu ļoti svarīgā ģeopolitiskā partnera – Polijas – interesēs," sacīja Zīle.

Kritiskus vārdus viņš veltīja arī nesenajai attīstībai ES, kad Urzulas fon der Leienas pieteiktā Eiropas Komisijas kā ģeopolitiskas komisijas koncepta vietā parādījies Francijas prezidenta Emanuela Makrona piedāvājums par "stratēģisko autonomiju", kas pēc Zīles teiktā nozīmē "ES kā cietoksni ar Francijas prezidentu pašā augstākajā tronī". Pie starptautisko politiku ietekmējošiem Latvijai būtiskiem faktoriem Zīle minēja gan prezidenta vēlēšanu rezultātus ASV, gan "pēdējās kroplās padomju varas agoniju visā baisumā Baltkrievijā", kur būs diemžēl izšķiroša Krievijas loma, kas var pieaugt arī reģionā.

Eiropas parlamenta deputātam bija arī savs vērtējums par cīņu ar Covid-19 un budžetu, paužot nožēlu, ka laikā, kad Brisele iesaldējusi un apturējusi dažādus budžeta ierobežojumus, "mēs joprojām taupām, esam kā tāda mazā Nīderlande un mēģinām ietaupīt pat tad, kad to nevajag darīt". Latvijā nākamgad plānotais budžeta deficīta līmenis – 3,9% – ir trešais mazāk plānotais aiz Luksemburgas un Kipras.

"To nevajadzēja darīt. Mēs par to mēģinājām norādīt gan ar savu memorandu ar Jauno konservatīvo partiju, gan daudzās sarunās, veidojot budžetu. Diemžēl viss beidzās ar to, ka viss palika pie Finanšu ministrijas uzturētā zemā budžeta deficīta līmeņa, radot milzīgu neapmierinātību daudzās sabiedrības grupās – gan mikrouzņēmumu vidē, gan radošajās aprindās. Tas nav jādara. Ja konstatējat krīzes laikā kādu problēmu nodokļu politikā, tad atlieciet un dariet to pēc krīzes beigām. Krīzes laikā jebkurš pilsonis, arī tas, kurš izvairās no nodokļiem, ir pelnījis zināmu drošību par saviem ienākumiem, lai varētu pārdzīvot šo krīzi," teica Zīle, norādot, ka ar šādu finanšu politiku šī krīze mums neļaus atsperties nākotnei. Nākamais izaicinājums ir ES atveseļošanās fonda līdzekļu sadale, tāpēc Zīlem negribētos, ka Latvija par tiem līdzekļiem iepirks dārgas iekārtas no citām valstīm.

Zīlem bija arī savs viedoklis pār ārkārtas vēlēšanām Rīgā un citiem iekšpolitikas jautājumiem: "Mēs piedalījāmies "Saskaņas" varas demontēšanā Rīgā, kas beidzot ir izdevies, bet mēs neesam vadošie. Tāpat kā pēc Saeimas vēlēšanām valdībā neesam vadošie, bet mums ir Ināra, kas nu jau vērtējama kā Latvijas parlamentārās demokrātijas simbols. Mums ir pašvaldību vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas, kuras tēvs (Juris Pūce – red.), starp citu, uzkāpis uz politiskas mīnas. Tas nav pārsteigums, jo lauks, pa kuru viņš staigāja, ir ļoti blīvi nosēts ar mīnām, un agri vai vēlu tam bija jānotiek. Reforma ir zaudējusi dzinējspēku, un, lai kādas problēmas sagaida tās ieviešana, mums jāgatavojas vēlēšanām atbilstoši jaunajai kartei. Tas nozīmē, ka Nacionālajai apvienībai jāspēj labi pārgrupēt savas nodaļas, kas jau lielā mērā ir izdevies, un sagatavot mūsu līderus sekmīgam rezultātam novados un pilsētās. Esmu cerīgs, ka izdosies sasniegt labus rezultātus, kas kļūs par pamatu labam rezultātam nākamajās Saeimas vēlēšanās."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Egils Helmanis Urzula fon der Leiena KPV LV Ilze Indriksone Edvīns Šnore Eiropas Komisija Eiropas Savienība Finanšu ministrija Ināra Mūrniece Jānis Dombrava Jānis Iesalnieks Jaunā konservatīvā partija (JKP) Juris Pūce Kaspars Gerhards Latviešu leģions Nauris Puntulis Partija "Latvijas attīstībai" Partija "Progresīvie" Raivis Dzintars Rīgas dome Roberts Zīle Saeima Zaļo un zemnieku savienība Vienotība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form