Nelegālā būvniecība: Valstij nav datu par problēmas apmēriem
Foto: PantherMedia/Scanpix

Patvaļīga būvniecība kāpās vai nesaskaņota dzīvokļa pārbūve Rīgā - nelegālā būvniecība vēl aizvien ir problēma, tomēr tās kopējos apmērus nevar aplēst neviena valsts iestāde, kontroli un sodīšanu galvenokārt uzticot pašvaldībām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Patvaļīga būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā kaitē videi, taču pēdējos desmit gados kāpu apbūve vairs nav tendence salīdzinājumā ar laiku iepriekš. Arī kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā – nelikumīgas apbūves gadījumu skaits pēdējā laikā samazinājies, taču precīzu nelikumīgu ēku uzskaiti gan jūras piekrastē, gan citviet valstī veic tikai Lietuva.

Kāpu zonā izcērt ceļu

Valsts vides dienesta (VVD) redzes lokā pēdējos gados nonākuši nedaudzi nelikumīgas būvniecības jūras piekrastē gadījumi, portālam "Delfi" atzīst dienesta preses pārstāve Jūlija Ņikitina. Latvijā atšķirībā no Lietuvas nav vienotas datu bāzes, kurā uzskaitīti nelikumīgas apbūves gadījumi un lēmumi par šādu būvju nojaukšanu, taču portāla "Delfi" uzrunātās atbildīgās institūcijas atzīst, ka situācija ir uzlabojusies.

Pārsvarā apbūvi kāpās veic fiziskas personas, kas lēmušas labiekārtot savu piemājas teritoriju. Īpašnieki ceļ žogus, piebraucamos ceļus, izcērt mežus – tas tiek darīts bez saskaņojuma un ietekmes uz vidi novērtējuma. Retāk vides uzraugi soda kempingu un atpūtas bāžu īpašniekus. Tomēr dienests norāda, ka nelegālās apbūves lietas tas izskata samērā maz, jo par atļauju apbūvei lemj pašvaldības, savukārt VVD lemj par tās ietekmi uz vidi. "Ņemot vērā ierobežoto teritoriju un iedzīvotāju finansiālās iespējas, aizsargjoslā nenotiek liela aktivitāte. Taču ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad būvniecībā pārkāpti izvirzītie nosacījumi vai tā veikta bez jebkādas ietekmes uz vidi izvērtējuma," situāciju skaidro Ņikitina.

2015. gadā VVD sācis astoņas administratīvās lietas, bet kopējais piemēroto administratīvo naudas sodu apmērs par pārkāpumiem krasta kāpu aizsargjoslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē bijis aptuveni 2000 eiro. Atsevišķos gadījumos Valsts policijā sākti arī kriminālprocesi. Piemēram, 2015. gadā Engures novada Klapkalnciemā nezināma persona regulāri izcirta kokus krasta kāpu aizsargjoslā, lai izveidotu ceļu. Tomēr sods šajā gadījumā piemērots netika, jo likumsargiem neizdevās noskaidrot vainīgo. Vides dienests Engures domei uzdeva veikt sanācijas pasākumus, lai vides stāvokli atjaunotu.

Sūdzas kaimiņi

Vides dienests kontrolē vides aizsardzības prasību ievērošanu, bet būvniecības likumību uzrauga pašvaldību būvvaldes. Savukārt pašvaldības izstrādā un apstiprina teritorijas plānojumu. Tas ir pamatdokuments jebkādiem būvdarbiem pašvaldības teritorijā. Valsts Būvniecības valsts kontroles birojs, kas darbu sāka 2014. gada oktobrī līdz ar jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās, atsevišķos gadījumos kontrolē būvdarbus un veic būvju ekspluatācijas uzraudzību, organizē ekspertīzes un piešķir pastāvīgās prakses tiesības un uzrauga tās.

Galvenie normatīvie akti, kas regulē būvniecību Latvijā, ir Būvniecības likums, Ministru kabineta noteikumi, kā arī jāievēro pašvaldību saistošie noteikumi. Savukārt Aizsargjoslu likums nosaka ierobežojumus būvniecībai dabas un vides resursu aizsardzības aizsargjoslās un ekspluatācijas aizsargjoslās. VVD atklāj, ka, dodot atļauju būvniecībai krasta kāpu aizsargjoslā, dažos gadījumos no pašvaldību būvvalžu puses tiek pārkāptas Aizsargjoslu likuma prasības. Dienesta praksē bijuši gadījumi, kad pašvaldības izsniegušas plānošanas un arhitektūras uzdevumu personām, kas vēlējušās veikt darbības kāpu zonā. Taču pašvaldības tajos nav minējušas obligātu konsultēšanos ar Vides dienestu pirms būvdarbu sākšanas. Būvdarbu veicēji par to saņēmuši sodu, jo būvniecības ietekme uz vidi nav pienācīgi izvērtēta.

Visbiežāk informācija par nelikumīgu būvniecību jūras krastā Vides dienesta rīcībā nonāk no vietējiem piejūras ciematu iedzīvotājiem. Otrs veids, kā dienests iegūst informāciju, ir no tehnisko noteikumu pieprasījumiem jau uzceltām būvēm, kas paredzēti nākotnes darbībām.

Rīgā divtūkstoš gadījumu

Sodus par nelikumīgu būvniecību piemēro atkarībā no būvniecības dokumentācijas sarežģītības, kas bijusi nepieciešama katrā konkrētajā gadījumā. Tāpat sods atšķiras fiziskām un juridiskām personām, kā arī soda bardzība atkarīga no lietā konstatētajiem atbildību mīkstinošajiem un pastiprinošajiem apstākļiem un pārkāpuma rakstura. Rīgas būvvaldē portālam "Delfi" skaidroja, ka svarīgi pārkāpējam ierasties uz lietas izskatīšanu, lai varētu sniegt paskaidrojumus par izdarīto pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka sods par nelikumīgu būvniecību fiziskām personām ir līdz 1400 eiro, bet juridiskām personām – līdz 7100 eiro. Turpretī par VVD "apiešanu" sodi ir krietni bargāki – fiziskai personai var nākties šķirties no 7100 eiro, bet juridiskai personai - līdz pat 14 000 eiro. Savukārt kriminālprocesā sodu vainīgajiem nosaka tiesa.

Patlaban Rīgā ierosinātas vairāk nekā 2000 patvaļīgās būvniecības lietas, taču par patiesajiem tās apmēriem spriest esot grūti. Ne visus objektus Rīgā ir apsekojuši būvvaldes būvinspektori, tāpēc šis skaitlis ir lielāks, lēš Rīgas būvvalde. Pusgada laikā Rīgā sodīta 221 persona.

Pārkāpēji valsts galvaspilsētā ir gan privātpersonas, gan uzņēmēji, un pārkāpumu iemesli ir visdažādākie. "Piemēram, pārbūvējot dzīvokli, personas nezina, ka nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju," skaidro Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns. Tomēr ir arī gadījumi, kad patvaļīga būvniecība notiek apzināti – nesagaidot pilnīgu dokumentāciju, uzsāk būvdarbus.

Jūrmalā, kas ieguvusi kūrortpilsētas statusu un pazīstama kā iecienīta atpūtas vieta gan ārzemju viesiem, gan pašmāju iedzīvotājiem, pārkāpēji parasti ir fiziskas personas, kas savām vajadzībām veic savrupmāju vai palīgēku būvniecību, stāsta Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite. Tāpēc arī lielākā daļa patvaļīgas būvniecības gadījumu konstatēti savrupmāju būvniecībā, privātās teritorijās, nevis piekrastes aizsargjoslā. 2015. gadā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes un Lielupes aizsargjoslā par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu Jūrmalas dome pieņēmusi trīs lēmumus. Visos gadījumos būvdarbi sākti būvprojekta izstrādes laikā, vēl nesaņemot būvatļauju. Līdzīgās domās ir arī Dabas aizsardzības pārvalde, kas skaidro, ka lielākā daļā gadījumu būvniecību sāk pirms saņemtas nepieciešamie dokumenti un atļaujas.

Arī Ķemeru nacionālajā parkā nelegāla apbūve nav plaši izplatīta, tomēr atsevišķi gadījumi ir bijuši, un pārsvarā pārkāpēji ir privātpersonas. Lielākoties pārkāpumi bijuši pirms apbūves – patvaļīga zemes lietošanas kategorijas maiņa, zemes virskārtas nolīdzināšana, uzbēršana vai kāpu norakšana. Tā kā Ķemeru Nacionālā parka teritorija atrodas tuvu Rīgai un Rīgas jūras līča piekrastē, teritorija ir pievilcīga nekustamo īpašumu iegādei un tai sekojošai apbūvei. Tomēr māju būvētāju intereses šajā gadījumā saduras ar likumu.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Meldra Priedulēna portālam "Delfi" skaidro, ka visbiežāk būvniecības pārkāpumi notiek jūras piekrastē, krasta kāpu aizsargjoslā, taču pēdējos desmit gados to vairs nevarot uzskatīt par uzkrītošu tendenci. Pārvalde gan norāda, ka statistikas par pārkāpumiem būvniecības jomā tai neesot. Katra novada teritorijā tādi ir bijuši, taču nedaudz vairāk to ir Engures novada ciemos jūras piekrastē, liecina pārvades aplēses.

Laivu mājas vietā villa

Nelegālās būvniecības apmēri Igaunijā ir tikpat neskaidri. Būvatļaujas izdod pilsētu un novadu domes – aptuveni 200 visā valstī -, bet vienotas uzskaites nav. Igaunijas Ekonomikas ministrijai ir datu bāze, kurā vajadzētu būt uzskaitītām visām ēkām, taču tā ir nepilnīga. Kaimiņvalsts atbildīgā ministrija ir cerīga, ka līdz 2020. gadam sarakstā būs iekļautas visas legālās ēkas un būves.

Nav arī precīzu datu par ēkām, kuras atbildīgās iestādes būtu uzdevušas nojaukt, ja tās uzbūvētas patvaļīgi. 2007. gadā Igauniju satricināja gadījums, kad pašvaldības atbildīgās iestādes un tiesa uzdeva nojaukt sešstāvu ēku Tallinā. Būvnieki bija paspējuši uzbūvēt ēkas konstrukcijas bez jebkādas dokumentācijas.

Igaunijas Valsts kontrole savā 2014. gada ziņojumā norāda, ka pašvaldībām nevajadzētu būt tik iecietīgām un pasīvām pret nelikumīgu būvniecību, kā arī tikt skaidrībā ar tās apmēriem. Proti, Igaunijas Valsts kontrole aicināja pašvaldības noteikt, cik tieši nelikumīgu būvju ir katrā pašvaldībā un vai tās ir drošas apkārtējiem iedzīvotājiem. "Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem izskatās, ka situācija kopš iepriekšējās desmitgades vidus ir uzlabojusies. Mēs pieņemam, ka atbildīgās institūcijas pašvaldībās nopietnāk pievērsušās nelegālās apbūves jautājumam. Tā kā pēdējos gados nenotiek ļoti aktīva jaunbūvju celšana, tad tām vajadzētu būt vairāk resursiem, lai pārbaudītu un legalizētu nelegāli uzceltos objektus," portālam "Delfi" stāstīja Igaunijas Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Matsons.

Igaunijā zemes īpašnieki ir izstrādājuši shēmu, kā uzcelt māju piekrastes zonā. Pašvaldībā persona saņem atļauju uzcelt, piemēram, laivu māju, taču rezultātā tās vietā piekrastes zonā paceļas kārtīga vasarnīca. Lielā daļā šādu gadījumu lieta nonāk tiesās, tāpēc mazās pašvaldības nav naskas likt tās nojaukt. Igaunijas galvaspilsētā Tallinā 2015. gadā bija reģistrēti 197 gadījumi, kuros tiek pārbaudīta iespējama nelikumīga būvniecība, bet 172 reizes pašvaldība noformējusi sodus par būvniecības noteikumu pārkāpumiem. Vienā no gadījumiem ēku pašvaldības iestādes likušas nojaukt un tas ir izdarīts, bet divos gadījumos lēmums par piespiedu nojaukšanu ir pieņemts, taču vēl nav izpildīts.

Pagājušajā gadā Tallinas pašvaldības iestādes arī sākušas izmeklēšanu par kādu bijušo rūpnīcu, kas pārveidota par biroja ēku. Visticamāk, šajā gadījumā ēkas īpašniekiem piemēros sodu, bet ēka nojaukta netiks, jo nerada apdraudējumu iedzīvotājiem.

Igaunija uz Latvijas fona izceļas ar lielākiem iespējamiem maksimālajiem sodiem, taču līdzīgi kā Latvijā maksimālā soda nauda parasti piemērota netiek. Privātpersonām sods var sasniegt 1200 eiro, bet uzņēmumiem – līdz pat 32 000 eiro. Tomēr vidēji par nelikumīgu būvniecību privātpersonas saņem 200 eiro sodu, bet uzņēmēji – 600 līdz 1000 eiro sodu. Tikai atsevišķos gadījumos soda nauda ir puse no maksimālās summas.

Lietuvas apkopotā statistika liecina, ka piecos gados patvaļīgā būvniecība valstī samazinājusies teju uz pusi – no 841 reģistrēta nelegālās apbūves gadījuma 2011. gadā līdz 462 gadījumiem pērn. Savukārt par nelikumīgām atzīto nojaukto būvju skaits sarucis aptuveni četras reizes. 2011. gadā Lietuvā nojauktas 453 ēkas, kas atzītas par nelikumīgām, bet 2015. gadā – 111 ēkas.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā 2015. gadā reģistrēti 178 nelikumīgas būvniecības gadījumi, kas aptuveni ir tikpat, cik pērn Rīgā un Tallinā. Savukārt 65 gadījumos patvaļīga būvniecība notikusi jūras piekrastes zonā.

Soda nauda par nelikumīgu būvniecību Lietuvā variē no 2896 eiro līdz 5792 eiro, taču patvaļīgi uzceltas ēkas un būves var tikt legalizētas. Ja atbildīgās iestādes lēmušas, ka uzceltā ēka var tikt legalizēta, tad tās īpašniekam par to jāsamaksā īpaša nodeva, kuras apmērs atkarīgs no ēkas izmēriem. Lielākā maksājuma summa ir 10 000 eiro.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Būvniecība Dabas aizsardzības pārvalde Ekonomikas ministrija Jūrmalas dome Lasāmgabali Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form