Nelegālā satura patēriņa dēļ valsts ik gadu zaudē aptuveni 30 miljonus eiro, secināts pētījumā  (7)

Viņš norādīja, ka precīzi aprēķināt nelegālā satura ietekmi uz valsts ekonomiku nav iespējams, taču savā aprēķinā pētnieks vadījies pēc zemākajiem apmēriem, tādējādi, viņaprāt, ietekme ar augstu varbūtību varētu būt lielāka.

Skaidrojot dažādus faktorus, kas to ietekmē, Sauka norādīja, ka līdz ar nelegālā satura patērēšanu valstij netiek maksāti nodokļi un tā patērēšana nenodrošina darbu, kas saistīts ar satura radīšanu un iegādi.

Proti, "no šīs summas netiek nomaksāti nodokļi. Šis ir apjoms, kas ierobežo jauna ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāta satura izveidi, tādējādi potenciāli nenodarbinot gan satura tiešos veidotājus (mūziķus, aktierus, autorus un tml."), gan arī cilvēkus, kas šo saturu palīdz veidot (tehniskais personāls, citas saistītās nozares)."

Pētnieka aprēķins balstās aptaujā, kas veikta, lai apzinātu nelegālā satura patēriņa tendences Latvijā, un tas papildināts arī ar citu pieejamo pētījumu rezultātiem.

Tajā secināts, ka kopumā nelegālu saturu vairāk patērē relatīvi jaunāki vīrieši ar zemāku izglītības līmeni, tomēr bez izteiktām tendencēm atkarībā no ienākumu līmeņa. "Mēs pat redzam, ka tur, kur ienākumi ir būtiski augstāki, satura lietošana ir augstāka, nekā tur, kur ienākumi ir vidēji vai zemāki," skaidroja pētnieks. Vienlaikus nelegāli saturu izmantojošo respondentu profils salīdzinoši būtiski atšķiras atkarībā no apskatītā satura veida un izmantotās ierīces.

Sauka ar sava pētījuma rezultātiem dalījās biedrības "Par legālu saturu!" diskusijā "Vai pirātisma lielvalsts var kļūt par veiksmīgas uzņēmējdarbības vidi?". Tajā cita starpā arī izskanēja, ka Latvijā ir Eiropā augstākais pirātiskā satura lietotāju apmērs.

Vaicāts komentēt augsto nelegālā satura patēriņu, pētnieks skaidroja, ka "daudzas lietas ir attieksmē". Sauka šīs tendences saskatīja kā saistītas ar sabiedrības skatījumu par valdības darbu un uzskatiem par to, kā tiek izlietota iedzīvotāju nodokļos samaksātā nauda. Apkopjot savu nostāju, viņš norādīja, ka cilvēkam, kurš ir sācis "šmaukties" kādā vienā aspektā, ir vieglāk izšķirties par negodīgu rīcību arī citos gadījumos. Un tajā pašā laikā: "ja kopumā sabiedrībai krāpšanās kļūst par normu, tad tas tiek piekopts arī citās jomās".

Lai risinātu šo problēmu, būtu jādomā par kompleksu pieeju. Augsto nelegālā satura patērēšanu viennozīmīgi nedrīkstētu ignorēt. Un cita starpā būtu jādomā par sabiedrības izglītošanu, uzskata pētnieks.

Biedrība "Par legālu saturu!" dibināta 2015. gada 7. oktobrī. Tās dibinātāji ir TV pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji. Biedrības biedri aktīvi vēršas pret TV un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas, kā arī sekmē TV tiesisku (legālu) pārraidi telekomunikāciju tirgū, uzturot aktīvu sadarbību ar Latvijas kompetentajām iestādēm.