Foto: DELFI Aculiecinieks
Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā starp sadegušajiem sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi, tostarp baterijas, elektrības vadi un aerosoli, īpaši sasauktā preses brīfingā žurnālistiem paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka trešdienas rītā Valsts vides dienests (VVD) saņēmis inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Ņemot vērā, ka nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā ir konstatēti arī bīstamie atkritumi, "šeit runa ir par konkrētu kriminālatbildību", uzsvēra ministrs. Tagad VVD sadarbībā ar Valsts policiju uzdots noskaidrot, kā šāda situācija varējusi izveidoties, un "jādara viss, lai tas vairs neatkārtotos".

Tāpat uzdots "darīt visu, lai novērstu visu, kas saistīts ar veselības un vides problēmām", skaidroja Gerhards.

Šobrīd komersantam uzdots ugunsgrēka vietu sakopt, tostarp savākt un izšķirot atkritumus un nodot tos atkritumu apsaimniekotājam. Izgāztuvē no nelegāli uzglabātajiem atkritumiem sadegusi mazākā daļa – apmēram 40%. Teritorijas sakopšana varētu aizņemt pāris nedēļas, prognozēja VVD vadītāja Inga Koļegova.

Ugunsgrēka vietā ir nodrošināta VVD un Jūrmalas pašvaldības policijas klātbūtne, tāpat plānots nodrošināt arī apsardzi.

Jautāts, vai ministrs nav zaudējis uzticību VVD vadītājai Koļegovai, viņš norādīja, ka dienests ir izdarījis milzīgu darbu. Tāpat viņš vērsa žurnālistu uzmanību, ka galvenais ir novērst ugunsgrēka negatīvo ietekmi uz gruntsūdeņiem.

Šobrīd VVD ir paņēmis virkni paraugu no gruntsūdeņiem, lai veiktu analīzes. To rezultāti būs zināmi apmēram 10 dienu laikā.

Veselības inspekcija iesaka jūrmalniekiem sekot līdzi aku ūdens kvalitātei.

Jau ziņots, ka 18. jūnijā pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Kopējā plastmasas krāvumu degšanas platība bija 12 000 kvadrātmetri jeb 1,2 hektāri.

Dzēšanas darbos vienlaikus iesaistījās aptuveni 50 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ugunsdzēsēji, bet kopā ar virsniekiem un vadību iesaistīto VUGD pārstāvju skaits sasniedzis 74.

Glābējiem palīgā tika nosūtīti arī divi "Latvijas Dzelzceļa" ugunsdzēsības vilcieni un divas Valsts meža dienesta ugunsdzēsības autocisternas, bet Nacionālo bruņoto spēku helikopters nodrošināja ugunsgrēka dzēšanu no gaisa.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par šo ugunsgrēku.

VVD skaidroja, ka izgāztuvē bija uzkrāti aptuveni 23 tūkstoši tonnu atkritumu. Dienesta darbinieki norādīja, ka uzņēmums ''Prima M'' nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām.

VVD bija izdevis rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1. jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24. jūnijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!