Stukāns iesniedza pieteikumu, uzskata, ka kārtība, ko paredz apstrīdētā norma, proti, ka lēmumu par administratīvo arestu izpilda nekavējoties pēc tā pieņemšanas, neesot taisnīga. Liedzot personai iespēju uzreiz pārsūdzēt lēmumu par aresta piemērošanu, personas tiesību ierobežojumu atlīdzināt vairs nebūšot iespējams un varēšot runāt tikai par kompensācijas izmaksāšanu.
Satversmes tiesa lēmumā norāda, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likumu vispārējās jurisdikcijas tiesa var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai, ja, izskatot lietu, tiesa uzskata, ka normas, kas būtu jāpiemēro attiecīgajā lietā, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.
Konkrētajā gadījumā apstrīdētā norma noteic lēmuma par administratīvo arestu izpildes kārtību, taču šī norma tiesai lietā nav jāpiemēro. Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa nebija tiesīga iesniegt šādu pieteikumu Satversmes tiesā.
Satversmes tiesas Pirmā kolēģija ceturtdien pieņēma vēl arī otru lēmumu, ar kuru attiecās ierosināt lietu par Kriminālprocesa normas atbilstību Satversmei. Pieteikumu bija iesniedzis tas pats Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis.
Apstrīdot Kriminālprocesa likuma normu, kurā paredzēts, kādas krimināllietas tiek izskatītas ar divu piesēdētāju piedalīšanos, pieteikuma iesniedzējs pauda šaubas par tiesas piesēdētāju spējām juridiski pareizi un pamatoti izspriest krimināllietu.
Satversmes tiesa lēmumā atzina, ka prasījuma apmierināšanai pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams. Pieteikuma pamatojumā ir izteikti tikai apgalvojumi par vēl neuzaicināto tiesas piesēdētāju iespējamo neprofesionalitāti un neobjektivitāti un līdz ar to – par iespējamu netaisnīgu spriedumu, kā arī ir apšaubīta tiesas objektivitātes principa nodrošināšana.
Satversmes tiesas lēmumi nav pārsūdzami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
