Foto: LETA

Pēc Tieslietu ministrijas (TM) aicinājuma nodot izvērtēšanai vairāk nekā 23 000 cilvēku parakstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums to lēma ignorēt.

Jau vēstīts, ka par iniciatīvas tālāku skatīšanu trešdien balsoja deputāti Antoņina Ņenaševa (P), Agnese Krasta (JV), Jānis Vucāns (ZZS), Irma Kalniņa (JV) un Leila Rasima (P).

Savukārt pret iniciatīvas tālāku izskatīšanu balsoja Raivis Dzintars (NA), Edgars Tavars (AS), Edmunds Zivtiņš (LPV), Atis Deksnis (AS), Jefimijs Klementjevs (Stabilitātei), Nataļja Marčenko-Jodko (Stabilitātei), Nauris Puntulis (NA) un Ričards Šlesers (LPV).

Iniciatīvas autores kustības "Dzīvesbiedri" pārstāvis Kaspars Zālītis informēja komisijas locekļus, ka 13. Saeima nepieņēma TM izstrādāto Civilās savienības likumprojektu, tāpēc iniciatīva par visu ģimeņu tiesisku aizsardzību tika atkārtoti iesniegta Saeimā. Zālītis uzsvēra, ka patlaban aizsargātas nav nedz viena dzimuma pāru ģimenes, nedz nereģistrēti partneri.

Viņš atgādināja, ka par viendzimuma ģimenēm ir lēmusi Satversmes tiesa un Augstākās tiesas senāts. Līdz šim tiesa ir atzinusi 25 viena dzimuma ģimenes, bet vēl vairāk nekā 20 gaida spriedumu. Zālītis aicināja Saeimas komisiju nodot minēto iniciatīvu izskatīšanai Saeimā.

Arī TM Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska norādīja, ka ministrija kopumā atbalsta iniciatīvu, ņemot vērā Satversmes tiesas 2020. gadā lemto, pieprasot visu ģimeņu aizsardzību. Viņa piebilda, ka Satversmes tiesas spriedums uzliek likumdevējam pienākumu aizsargāt visas ģimenes, tostarp viena dzimuma. "Likumdevējam dots skaidrs uzdevums rīkoties, lai visas ģimenes būtu aizsargātas vienlīdzīgi," pauda Palčevska.

Viņa piebilda, ka TM ieskatā, ir nepieciešams izstrādāt "jumta regulējumu" jeb vienu likumu, kas pateiktu, kādas ģimenes attiecības valsts atzīst. Viņa norādīja, ka Saeimai ir iespēja pieņemt TM izstrādāto Civilās savienības likumprojektu, bet ar citu nosaukumu.

Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) kolēģiem norādīja, ka Latvijā piedzimst 17 000 bērnu, bet iedzīvotāju mirstība sasniedz 34 000. "Šis demogrāfiskais stāvoklis ir katastrofāls. Atbalstīt citas iniciatīvas kā vien dabiskas ģimenes ir nepareizi un laikam neatbilstoši," secināja Zivtiņš.

Deputāts norādīja, ka trešdien iesniegto iniciatīvu ir parakstījuši 23 000 cilvēki, turpretī šovasar [partijas "Latvijas pirmajā vietā" tūres laikā] tika savākti 57 000 paraksti par atbalstu dabiskai ģimenei. Viņš aicināja noraidīt iniciatīvu.

Deputāte Antoņina Ņenaševa (P) pauda, ka neiecietības un nesakārtotu likumu dēļ valsti pamet tūkstošiem iedzīvotāju. "Mēs vairs nevaram atļauties zaudēt cilvēkus," secināja deputāte. Viņa atgādināja, ka komisijas uzdevums ir lemt par iesniegtās iniciatīvas nodošanu izvērtēšanai. "Demokrātiskā valstī kārtība mums neļauj noraidīt iniciatīvas nodošanu izvērtēšanai komisijā," sacīja Ņenaševa.

Deputāte Leila Rasima (P) piebilda, ka Zivtiņa minētajā statistikā par 17 000 dzimušiem bērniem jāņem vērā, ka teju 40% dzimst ārpus regulētām attiecībām, tādējādi Rasima secināja, ka iniciatīva nav tikai par viena dzimuma pāriem, bet skar plašu sabiedrības daļu. Tāpat viņa aicināja komisijā nelemt politiski, jo šī iniciatīva skar cilvēktiesību jautājumus un sociālo aizsardzību.

Zivitiņš piebilda, ka cilvēki brauc prom no Latvijas ne jau nesakārtota attiecību regulējuma dēļ, bet gan tāpēc, ka cilvēki "netic deputātiem, valstij". "Negribam līst neviena guļamistabā, bet neaizskariet ģimenes, kas ir tradicionāli noskaņotas," aicināja Zivtiņš. Rasima iebilda, ka ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēki izlemj pamest valsti, tomēr viņa personiski pazīst cilvēkus, ka no Latvijas aizbraukuši nesakārtotu tiesību dēļ.

Savukārt deputāts Raivis Dzintars (NA) norādīja, ka minētā iniciatīva ir politisks jautājums, turklāt katram politiskajam spēkam tajā ir sava pozīcija. Viņš atgādināja, ka potenciālās koalīcijas sadarbības memorandā ir ierakstīta apņemšanās nodrošināt katram iedzīvotāja tiesisko aizsardzību.

Sēdē piedalījās arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA), kurš gan nav konkrētās komisijas pārstāvis. Viņš aicināja atgriezties pie idejas par partnerības līgumu, kad kopā dzīvo divi cilvēki, kas nav ģimene, piemēram, divi brāļi. "Kāpēc vienā likumā jāizceļ homoseksuālisti? Ar ko ir sliktāki divi pensionāri, kas vecumdienās grib dzīvot kopā?" sacīja Kiršteins.

Zālītis ieteica deputātam iepazīties ar Civilās savienības likumprojekta tekstu, jo tajā nav tādi jēdzieni kā "ģimene", "laulība" un "homoseksualitāte". "Civilās savienības likums runā par divu cilvēku aizsardzību, neskatoties uz to, kas viņus saista, tostarp par diviem senioriem, kas dzīvo kopā," skaidroja iniciatīvas autoru pārstāvis un piebilda, ka likums neregulē divu kopā dzīvojošu brāļu tiesības, jo viņu tiesības aizsargā citi likumi.

Jau vēstīts, ka 13. Saeimai vairākkārt Civilās savienības likumprojekta pēdējā lasījumā pietrūka kvoruma, lai to varētu pieņemt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!