Nemierā ar nepietiekamo finansējumu algu celšanai arodbiedrība apsver protesta akcijas
Foto: LETA

Nemierā ar valdības plāniem nākamajā gadā samazināt finansējumu veselības aprūpes nozarei procentos no iekšzemes kopprodukta, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien, 15. oktobrī, spriedīs par iespējamām protesta akcijām. Jau vēstīts, ka mediķu algām plānots atvēlēt krietni mazāk naudas nekā iepriekš bija solīts.

Kā norāda LVSADA, valdība ir paredzējusi turpmākajos gados nevis palielināt, bet gan samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu procentos no iekšzemes kopprodukta. "Latvijas sabiedrībai par to joprojām netiek stāstīts," paziņojumā savā mājaslapā uzsver arodbiedrība.

Atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai, "Delfi" jau vēstīja, ka nepieciešamo 119,7 miljonu eiro vietā mediķu darba samaksas paaugstināšanai plānots piešķirt vien 42,1 miljonu eiro, un par to vēl jālemj Saeimai. Algu palielināšanā ministrija īpašu uzsvaru vēlas likt uz tiem mediķiem, kuri strādā diennakts režīmā.

VM dati liecina, ka ārstiem par vienu slodzi mēneša vidējais atalgojums šā gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniedzis 1950 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet māsām – 1110 eiro (šīs summas iekļauj piemaksas par darbu.

Arodbiedrība uzsver, ka par darbinieku trūkumu veselības aprūpē un tā izraisītajām sekām informējusi gan sabiedrību, gan politiķus gadiem ilgi. Pēdējos gados tam pastiprinātu uzmanību pievērsusi arī Pasaules Banka un Eiropas Komisija. "Visbeidzot, šogad savu vārdu par problēmas nopietnību ir bildusi arī Valsts kontrole. Neraugoties uz to, valdība prettiesiskā veidā ignorē pienākumu šo problēmu risināt," uzsver LVSADA.

Tās vadītājs Valdis Keris portālam "Delfi" iepriekš norādīja: "Ja valdība grib šo (mediķu red.) uzticību sabradāt ar kājām, vienīgais uz ko varam cerēt, ka Saeima nebūs citās domās".

Naudas trūkumam un kvalificēta personāla trūkumam veselības aprūpes nozarē, arodbiedrības ieskatā, jau līdz šim bija smagas sekas. Atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Komisijas (EK) jaunākajiem datiem, Latvija gadā zaudē aptuveni 7600 cilvēkus, kurus Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstošas veselības aprūpes apstākļos mediķi būtu varējuši glābt.

Gan EK, gan Pasaules Banka, gan arī Valsts kontrole ir konstatējušas, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas, atgādina LVSADA.

"Gan EK, gan OECD jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti. Valdība to ignorē," paziņojumā norāda LVSADA.

Jau iepriekš portāls "Delfi" ziņoja par darbinieku trūkumu veselības aprūpē. "Latvijā slimnīcas ļoti cīnās par speciālistiem, tostarp slimnīcās Rīgā "atņem" speciālistus reģionālajām slimnīcām un otrādi," norādīja Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība OECD Saeima Valdis Keris Valsts kontrole Veselības ministrija Vidzemes slimnīca

Comment Form