Zvērināta notāre Ligita Spradze atstājusi amatu, jo uzskata par neefektīvu Latvijas zvērinātu notāru padomes darbību notariāta darba uzlabošanā un prestiža vairošanā sabiedrībā. Padome gan šos pārmetumus noraida, pieļaujot, ka Spradze visticamāk aizgāja citu, personīgu iemeslu dēļ.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lūgums atbrīvot viņu no zvērināta notāra amata pienākumu pildīšanas, sākot ar 1.jūliju, Spradze iesniegusi tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai, portālu “Delfi” informēja ministres preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Notāru padomes priekšsēdētāja Inga Muciņa portālam “Delfi” pauda, ka, viņasprāt padome strādā labi, turklāt padomes durvis ir atvērtas katram notāram, kas vēlas nākt ar saviem priekšlikumiem un ierosinājumiem. Ministre ceturtdien ar Spradzi pārrunāja atlūguma iesniegšanas iemeslus. Spradze kā vienu no iemesliem savai aiziešanai minējusi Notāru padomes neefektīvo darbību notariāta darba uzlabošanā un prestiža vairošanā sabiedrībā. “Notariāts Latvijā ir maza Baltkrievija,” sarunā ar ministri atzina Spradze.

Spradze sarunā ar ministri pauda, ka, redzot Notāru padomes nespēju organizēt Notariāta likumā noteikto aktu un apliecinājumu reģistra elektroniskās versijas izgatavošana, pati pēc savas iniciatīvas ir izstrādājusi vienkāršu un ērti lietojamu elektronisko aktu un apliecinājumu reģistru.

Padomes priekšsēdētājas vietniece Sarmīte Orlovska norāda, ka Spradze no darba visticamāk aiziet citu, personīgu iemeslu dēļ. Viņas teiktais par notāru padomes darbu un elektroniskā reģista neveidošanu nav patiesi. Elektroniskā reģistra izveide šobrīd turpinās un lielākā darba daļa jau paveikta. Programmu varēs sākt izmantot jau jūlijā, turklāt jaunā sistēma pretēji notāres pašas izveidotajai būs droša pret hakeru uzbrukumiem, tādējādi sargājot notariālo noslēpumu. Jaunā sistēma arī Latvijas Zvērinātu notāru padomei ļaus uzraudzīt notāru darbu un aizsargāt klientus no notārs nevēlamas rīcības, jo jaunajā reģistrā ir novērsta iespēja voluntāri labot reģistrā veiktos ierakstus - sistēma automātiski fiksēs katru labojumu, kas tiks izdarīts pēc ieraksta saglabāšanas, pauž Orlovska. Notāru Centrālās informācijas sistēma ir vērienīgs projekts, kura pilnīgai izstrādei bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Šī darba ietvaros jau ir pabeigta mantojuma reģistra datorizētās versijas izstrāde un tā ir pieejama visiem Latvijas zvērinātiem notāriem. Šajā sistēmā ietilpst arī atsaukto pilnvarojumu un rīcībnespējīgo personu reģistrs. Notariāta vajadzībām domātās programmas izveide ir sarežģītāka nekā viena notāra vēlmēm domātā reģistra izveidošana, jo nepieciešama kvalitatīva un droša programma, par tās kvalitāti un drošību mēs atbildam kolēģu un visas sabiedrības priekšā, uzver Orlovska.

Notāre pēc savas iniciatīvas izveidojusi arī savu individuālo mājaslapu internetā www.spradze.lv un aicinājusi savam piemēram sekot arī citus notārus. Pēc “Delfi” rīcībā esošajām neoficiālajām ziņām neapmierinātības iemesls ir Notāru padomes atteikums centralizēti iepirkt viņas firmas izstrādāto datorprogrammu.

Atlūgumu iesniegusī notāre ministrei lūdza viņas arhīvu nodot vai nu kādam notāram, kas pārceļas uz Rīgu strādāt viņas vietā, vai arī kādam no jaunajiem praktizējošiem notāriem. Ministre, atbilstoši savām iespējām, šo lūgumu centīsies izpildīt.

Spradze apņēmusies viņas pēctecim uzdāvināt arī pēc pašas iniciatīvas izgatavoto reģistra programmu, lai atbrīvotu no notariātā kopumā joprojām vienīgās iespējamās darba metodes – rakstīt reģistra grāmatu ar roku un meklēt nepieciešamo dokumentu, velkot ar pirktu pa reizēm grūti salasāmajiem alfabētu grāmatas ierakstiem.

Āboltiņa pauda nožēlu par to, ka Spradze nolēmusi aiziet no notāra amata. Ministre pieņēma viņas atlūgumu.

Pēc sarunas ar Spradzi ministre vērsīsies pie Notāru padomes, paužot satraukumu par Spradzes minētajiem iemesliem aiziešanai no notāra amata, jo tā ir tieša Notāru padomes darba kritika.

Ministre cer, ka Notāru padome ņems vērā Spradzes ieteikumus notariāta darba uzlabošanai un pieliks pūles pie tā, lai Latvijas notariāts strādātu atbilstoši mūsdienu prasībām un atbilstoši latīņu notariāta pamatprincipiem, tas ir, - notārs strādā klienta labā un interesēs; klienta intereses ir augstākas par notāra interesēm.

Āboltiņa ar nožēlu secina, ka Notāru padome no latīņu notariāta ir pārņēmusi un rūpīgi ievēro citu pamatprincipu – notāru skaits ir ierobežots uz iedzīvotāju skaitu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form