Nemiro iesniedz demisiju; Kariņš vēlas izrunāties ar Vitenbergu
Foto: LETA

Pirmdien darba dienas beigās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) saziņas vietnē "Twitter" paziņojis, ka iesniedzis savu demisijas rakstu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV). Vairākas koalīcijas partijas pozitīvi vērtē "KPV LV" piedāvāto ekonomikas ministra amata kandidātu Jāni Vitenbergu, tomēr Kariņš, pirms pieņemt kādu lēmumu, vēlas izrunāties ar kandidātu. Īpašu pozīciju ieņēmusi Jaunā konservatīvā partija, kura Nemiro publiski iepriekš ļoti skarbi kritizējusi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc tam, kad piektdien Kariņš informēja par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu anulēt Nemiro atļauju darbam ar valsts noslēpumu un deva iespēju "KPV LV" izvirzīt citu partijas pārstāvi ministra amatam, "KPV LV" frakcija pirmdien pēc vairāku stundu apspriedes paziņoja, ka Nemiro atkāpsies, bet viņa vietā tiek virzīts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vitenbergs, kuram kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklim ir arī nepieciešamā pielaide valsts noslēpumam.

Vienlaikus "KPV LV" brīdināja koalīcijas partnerus, ka valdībā paliek tikai tādēļ, ka valstī ir krīze un ārkārtējā situācija, kā arī tehniskās detaļas par to, kā notiks ministru nomaiņa solīja izrunāt pirmdienas pēcpusdienā paredzētajā valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē. Partija piedāvāja, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uz laiku pilda ekonomikas ministra pienākumus.

Pēc sadarbības sanāksmes Kariņš sarunā ar žurnālistiem sacīja, ka Nemiro atkāpšanās un Vitenberga izvirzīšana nozīmē to, ka "mūsu koalīcija paliek tāda, kāda tā ir bijusi. Ir gaidāma procedūra, ka Vitenbergs varētu tikt izvirzīts un ka Saeimā varētu būt gaidāms balsojums".

Taču pirms tam Kariņš kā valdības vadītājs labprāt apsēstos divatā ar Vitenbergu parunāt, jo viņam esot jautājumi kandidātam. "Es viņu nedaudz pazīstu profesionāli no mūsu sadarbības sanāksmes sapulcēm un varu ļoti pozitīvi atsaukties. Taču tas ir saprotami, ka, pirms es viņu virzu, gribu apsēsties ar viņu divatā un izrunāt, kā viņš redz vienu vai otru risinājumu savā nozarē," paskaidroja Kariņš.

Jautāts par ministra nomaiņas detaļām, Kariņš sacīja: "Saprotu, ka man uz galda ir demisija, un līdz jaunā ministra iecelšanai vietas izpildītājs būs Sandis Ģirģens. Es jauna ministra apstiprināšanu risināšu pēc iespējas ātri, ņemot vērā krīzes apstākļus. Nevaru komentēt, vai tas būs jau ceturtdien Saeimā. Es pēc iespējas ātri pieņemšu lēmumu par jauna ministra virzīšanu".

Vēl pēc brīža Nemiro tviterī paziņoja: "Šodien Ministru prezidentam iesniedzu demisijas rakstu. Man šis bija liels izaicinājumu, pārbaudījumu, krīžu risināšanas laiks. Esmu pārliecināts, ka manā laikā uzsāktās reformas Ekonomikas ministrijas sektorā tiks turpinātas, un manam pēctecim būs politiskā griba un atbalsts tās turpināt".

Vitenbergs pēc izvirzīšanas amatam frakcijas sēdē jau apliecināja, ka ministrijā turpinās iesākto ar OIK, "Parex" pārdošanas izvērtēšanu, Skultes ostas termināli un ka ir gatavs grūtā brīdī ar sparu ķerties "pie airiem".

Savu vērtējumu izmaiņām valdībā pēc sadarbības sanāksmes sniedza arī koalīcijas partneri. JKP līderis Jānis Bordāns žurnālistiem sacīja, ka pašreizējā ārkārtējā situācijā valstī nākamais aiz veselības ir ekonomikas jautājums. "Jautājums ir par to, cik efektīvi var šobrīd strādāt Ekonomikas ministrija, kas ir viena no atslēgas ministrijām. Mēs zinām, ka EM stāvoklis nav labākais, jo tur ir atlaists valsts sekretārs, nav ministra. Turklāt ministrs nevis vienkārši kaut kādu personisku iemeslu dēļ neturpina savu darbu, bet ir viņam ir anulēta pielaide valsts noslēpumam, kas apšauba viņa lojalitāti un ir apdraudējums valsts drošībai. JKP skatās, ka šādu situāciju nevar vienkārši palaist garām, ka nomainīsim vienu ministru ar citu cilvēku, jo ministrijā ir komanda, ko izveidojis iepriekšējais ministrs, kas rada daudzus jautājumus. Tāpēc JKP pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas vēlas tikties ar Vitenbergu un pārrunāt šo jautājumu ar premjeru. Varbūt apsvērsim vēl kādas citas konsultācijas. Būtisks ir valsts drošības aspekts tieši šādās ekstrēmās situācijās, kāda patlaban ir valstī," sacīja Bordāns.

"Attīstībai/Par" pārstāvis Juris Pūce sacīja, ka valstī ir ārkārtējā situācija, tāpēc pragmatiski ir turpināt darbu kopā esošajai koalīcijai un valdībai, lai netērētu tagad laiku politisku jautājumu risināšanai, bet tiešām risinātu nozīmīgas problēmas. "Ekonomikas ministrijai ir principiāli svarīga loma. Mēs priecātos, ka strauji tiktu apstiprināts jauns ekonomikas ministrs ar pilnu mandātu. Par Vitenbergu varu teikt tikai to labāko – lietišķs, pragmatisks, gudrs cilvēks. Neesam frakcijā vēl sprieduši, bet prognozēju, ka balsosim par viņu, ja tiks izvirzīta viņa kandidatūra apstiprināšanai Saeimā," situāciju raksturoja Pūce.

Kaspars Gerhards (NA) piekrīt, ka šajā brīdī ekonomikas ministra amatā nepieciešams cilvēks ar augstām kvalitātēm, jo EM jāpieņem kritiski lēmumi. "Visi zinām Vitenbergu kā Saeimas komisijas vadītāju, kur viņš sevi parādījis no labākās puses, un arī jautājums no drošības aspekta, ko kolēģi uzsvēra, ir atrisināts, jo Vitenbergs ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklis," piebilda Gerhards.

"KPV LV" frakcijas līderis Atis Zakatistovs, stāvot blakus koalīcijas partneriem, uzsvēra, ka "KPV LV" ir piedāvājis valstij un valdībai risinājumu, kas nodrošina valdības stabilitāti krīzes apstākļos. "Tajā brīdī, kad šis jautājums nonāks līdz balsojumam Saeimā, visa sabiedrība varēs redzēt, kuri individuālie politiķi un kuri politiskie spēki spēlējas ar valdības stabilitāti krīzē," prognozēja Zakatistovs.

Ipriekš pēc frakcijas sēdes uz "Delfi" jautājumu, kad tieši pēc krīzes partija spriedīs par tālāko darbību koalīcijā, Zakatistovs atbildēja, ka tā nav partija, kas izvirza ultimātu. "Tas, ko mēs sakām – mēs signalizējam gatavību iziet no valdības, kad valstī nebūs krīze. Lai, iespējams, ar citu valdības sastāvu jau labāk īstenotu tos mērķus, ko esam izvirzījuši un ko esam solījuši vēlētājiem. Tas nav ultimāts valdībai, tas ir mūsu gatavības apliecinājums samainīt valdību, lai labāk strādātu, ja šī valdība nav spējīga redzēt lietu attīstību tā, kā mēs esam solījuši saviem vēlētājiem," skaidroja frakcijas vadītājs.

Savukārt Ģirģens pēc frakcijas sēdes žurnālistiem skaidroja, ka partijai ir svarīgs komplekss risinājums un horizontālā sadarbība. "Ja redzēsim, ka netiek atbalstīti mūsu racionālie piedāvājumi par parādu norakstīšanu, par "force majeure" apstākļiem uzņēmējiem, par OIK atcelšanu, par elektrības rēķinu samazināšanu, tāpat jautājumi par veselību, izglītību, iekšējo drošību. Ja tas tā nebūs, tad izvērtēsim pieeju pamest šo valdību," sacīja Ģirģens. Viņš uzsver, ka gadiem problēma ir bijusi – palaga raustīšana katram uz savu pusi, kad savā starpā sarunā un sadala naudu, bet tā nevar nodrošināt valsts attīstību.

Vienlaikus sarunā ar žurnālistiem Ģirģens atzina, ka ar lielu ticamības pakāpi viņam arī varētu atņemt pielaidi valsts noslēpumam, jo cirkulē dažādas runas un viņu saista ar dažādām personām. "Bet man nav bailes no tiem cilvēkiem, kas pret mani darbojas. Ja pazaudēšu pielaidi, tad runāšu vēl atklātāk un pieļauju, ka tad daudzi cilvēki rotēs, un viņiem vajadzēs bēgt projām no šīs valsts. Man ir augstākās kategorijas pielaide, bet neslēpju, ka man gandrīz gadu mēģināja atrast iemeslus, lai neiedotu man pielaidi, bet neatrada. Ja man netiktu izsniegta vai pagarinātu, ar lielu ticamības pakāpi pieļauju, ka tiesā uzvarētu," sacīja Ģirģens.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KPV LV Atis Zakatistovs Ekonomikas ministrija Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) Juris Pūce Kaspars Gerhards
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form