Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes paziņoja, ka viņam zināmi divi ministri, kuri saņēmuši pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
Kā iepriekš apstiprināja Nemiro, viņš ir viens no ministriem, kam pielaide piešķirta. Otrs valdības loceklis, kuram piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, ir Ģirģens.
Kariņš atzina, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, vai pielaidi saņēmuši labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Premjers norādīja, ka atbildīgās iestādes turpina darbu, bet viņš līdz šim neesot saņēmis informāciju, ka kādam no ministriem būtu atteikta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.
Kariņš atturējās atbildēt uz jautājumu, kā viņš rīkosies, ja kāds no ministriem nesaņems pielaidi. Premjers piebilda, ka viņam ir "sagatavoti lēmumi visiem gadījumiem". "Iestādes turpina darbu. Kad būs informācija, tad arī reaģēšu," pauda Kariņš.
Kā ziņots, neraugoties uz to, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pagarinājis divu ministru izvērtēšanu pielaidei darbam ar valsts noslēpumu, Kariņš nesaskata pamatu šaubām par valdības stabilitāti. Premjers pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pauda, ka, viņaprāt, Ministru kabinets šobrīd ir tikpat stabils, kā tas bija izveidošanas sākumā - nedaudz vairāk kā pirms simts dienām.
SAB aizvadītajā nedēļā pabeidza pārbaudi un nolēma diviem valdības ministriem izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, aģentūra LETA noskaidroja SAB.
Ministru prezidents iepriekš pauda, ka gadījumā, ja kāds no ministriem saņemtu atteikumu pielaidei valsts noslēpumam, viņa vietā, iespējams, būtu jāmeklē cits ministrs.
Kariņa valdību Saeima apstiprināja 23. janvārī.
Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.
Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un ES esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.
