Kā iepriekšējās reizes, arī šoreiz ideju pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par svētkiem aizstāvēja daļa opozīcijas partiju – "Saskaņas centrs" (SC) un apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Piemēram, SC deputāts Valērijs Agešins uzrunā deputātiem pauda, ka pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana atbilstu Latvijas iedzīvotāju interešu ievērošanai un vienlīdzībai. Agešins akcentēja, ka Latvijas likumdošana paredz vienlīdzīgas tiesības, brīvības un iespējas. Turklāt daudzviet Latvijā pareizticīgo draudzes ir etniski jauktas un "garīgas un morālās vērtības ļaus pārvarēt krīzi".
Pret pareizticīgo svētku noteikšanu valsts mērogā izteicās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāve Janīna Kursīte - Pakule. Pēc viņas vārdiem, nav pieļaujams, ka valstī oficiāli būs noteikti vēl pareizticīgo svētki, jo tad būs nepieciešams akceptēt arī musulmaņu un citu konfesiju svētkus. "Mēs netiksim ne no vietas – būs nepārtraukta svinēšana," savā runā secināja Kursīte – Pakule.
Ironiski pret opozīcijas piedāvājumu izturējās "Pilsoniskās savienības" Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis. Viņš bija iesniedzis priekšlikumu, ka oficiāli par svētku dienām varētu atzīmēt dienas, kad svētki svinami baptistiem, metodistiem, Septītās dienas adventistiem, piētistiem, kalvinistiem, cvingliešiem, kā arī Antiohijas, Aleksandrijas un visas Āfrikas baznīcu un citu Latvijā vairāk vai mazāk pazīstamu baznīcu sekotājiem. Kad deputāti tomēr nobalsoja pret ideju noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus par svētkiem, Šadurskis savus priekšlikumus atsauca, paziņojot, ka, pēc viņa vārdiem, "sistēmu" izdevies saglabāt.
Līdzīgus argumentus minēja arī citi parlamentārieši.
Pēcāk deputātu vidū izraisījās arī debates par vecticībnieku svētkiem un to aktualitāti, kā arī nepieciešamību tos atzīmēt oficiāli, kurus arī nolēma tos oficiāli neatzīmēt.