Viņš sacīja, ka saistībā ar konstatētajām problēmām būtu interesanti izlasīt IT drošības audita rezultātus.
"Vai tiešām tur nebija norādes uz iespējamiem riskiem, izmantojot šādu autentifikācijas mehānismu? Te gan negribētos uzreiz "norakt" Centrālo statistikas pārvaldi, jo nodoms elektroniski aizpildīt anketas ir pozitīvs. Jautājums ir par realizāciju. Acīmredzot dažreiz pietrūkst arī IT kompetences," norādīja Poikāns.
Lai šādas problēmas risinātu, viņaprāt, varētu noderēt augsta līmeņa speciālistu komandas izveide, kas varētu palīdzēt ar IT projektiem dažādās valsts iestādēs.
Pētnieks, kurš savulaik atklāja caurumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā, uzskata, ka tautas skaitīšanā personas koda un pases numura izmantošana lietotāja autentifikācijai ir loģisks IT drošības caurums. Viņaprāt, labus risinājumus ieteikuši ziņu portālu lietotāji.
"Internetā komentāros parādījās apspriešanas vērtas idejas - izsūtot vēstules par tautas skaitīšanu, varēja pielikt klāt unikālu papildu paroli vai pasēs ieviest papildu kodu lapā, kuras netiek kopētas. Lai gan tas viss ir tikai ielāps tam, ka Latvijā vēl joprojām nav normālas elektroniskās identifikācijas kartes, kā tas, piemēram, ir Igaunijā," atzina Poikāns.
Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadības taisnošanās viņam šķiet smieklīga.
"Pirmkārt, ir naivi neredzēt vai izlikties neredzam reālo situāciju, ka šādi dati nevar būt par drošu cilvēka autentifikācijas mehānismu. Otrkārt, paziņojums, ka par svešu datu neatļautu izmantošanu vai mainīšanu paredzēts administratīvais vai kriminālsods, tādā formā, kas izklausās pēc drošības ielāpa, ir tikpat jēdzīgs kā aizliegums veikt noziegumus. Ja mēs dzīvotu ideālā pasaulē, kur visi cilvēki ir ideāli domājoši un godīgi, tad mums valsts vispār nebūtu vajadzīga," komentēja Poikāns.
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka izstrādātā sistēma ir ļoti lēna un nespēj vienlaicīgi apkalpot pietiekami daudz lietotāju.
"Var strīdēties, vai sistēmas izmaksas ir adekvātas, bet vismaz es par tādu naudu gribētu sagaidīt sistēmu, kurai nav problēmu ar lielu lietotāju skaitu. Ja nevarēja uztaisīt ātru universālu aptaujas sistēmu - šo pašu sistēmu izmanto citās aptaujās, nokonfigurējot anketu, -, tad bija jātaisa ātra tautas skaitīšanai specifiska sistēma," pieļāva Poikāns.
Tautas skaitīšanas programmatūru izstrādāja kompānija "iSoft Solutions", kas uzvarēja iepirkuma konkursā par vairāk nekā 400 000 latu.
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotību") uzdevis veikt dienesta pārbaudi par CSP amatpersonu atbildību saistībā ar iespēju piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām. Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu ministrs sagaida nedēļas laikā. Kampars uzskata, ka rīcībai ir jābūt operatīvai un tautas skaitīšanas process, kam jāturpinās līdz maija beigām, kopumā nedrīkst tikt apdraudēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
