Arī pats "Neo" visos ziņojumos allaž ir aicinājis cilvēkus neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus, jo sarakstos atspoguļotie ienākumi iekļauj piemaksas, prēmijas un virkni pabalstus.
Piemēram, dati par Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) atalgojumu pagājušajā gadā liecina, ka amatpersonām un darbiniekiem, kas algas saņēmuši katru aizvadītā gada mēnesi, darba samaksa decembrī ir bijusi par vairākiem simtiem latu lielāka nekā citos mēnešos. Šis pieaugums ienākumos radies, jo, gadam beidzoties, decembrī FKTK amatpersonām tika noteikts lielāks apliekamais ienākums, lai veiktu nodokļu samaksu par veselības un nedzīvības apdrošināšanu. "Darbiniekiem, kas strādājuši vairāk par vienu gadu, apliekamais ienākums no apdrošināšanas veidojas 270 - 310 latu apmērā," portālu "Delfi" informēja komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.
Taču kopumā pērn algas FKTK darbiniekiem samazinātas par 19%. "Un 2010. gadā samazinājām par 20%, kā arī joprojām nenodrošinam darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu un neparedzam 2010. gadā atjaunot veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu darbiniekiem," pauda Dravniece.
Savukārt Rīgas pašvaldībai daļēji piederošā uzņēmuma "Rīgas Siltums" (RS), kura atalgojumu sarakstu "Neo" atklāja kā vienu no pirmajiem, pārstāve Linda Rence portālam "Delfi" sacīja, ka uzņēmuma darbinieku ienākumos ietilpst algas, prēmijas, atvaļinājuma pabalsti un citi ieņēmumi. To vidū ir arī pagājušajā gada februārī saņemtās prēmijas, kas uzņēmuma vadībai bija atalgojuma un triju pamatalgu apmērā, savukārt darbiniekiem martā - atalgojuma apmērā jeb kā "trīspadsmitā alga". Viņa atkārtoti apstiprināja, ka sarakstā redzamie 16 000 lati bija RS vadītāja Āra Žīgura atalgojums mēnesī, kad uzņēmums izmaksāja prēmijas.
Tāpat RS darbinieku ikmēneša ienākumos ietilpst samaksa par virsstundām, darbu svētku dienās un naktīs.
Rence atzīst, ka nekāda "Neo" publiskoto datu analīze uzņēmumā nav veikta, un to nav arī pilnīgi precīzi iespējams izdarīt.
Savukārt valstij daļēji piederošās "Parex" bankas strādājošo atalgojumu, kuru "Neo" pagājušās nedēļas beigās, kredītiestāde nevēlējās komentēt. "Parex" pārstāve Inga Saleniece skaidroja, ka to nevar darīt, jo nav nekāda salīdzinājuma ar atalgojumu citās bankās. Turklāt kredītiestāde nav valsts uzņēmums un tajā ir pavisam citi atalgojuma noteikšanas principi. "Parex" arī nav vētījis, cik "Neo" atklātie dati ir precīzi vai neprecīzi.
Savukārt saistībā ar "Neo" publicēto policistu atalgojumu Valsts policija norāda, ka "Neo" sarakstā nav minēti vārdi un amati, un "Persona Nr.1" nebūt neapzīmējot apakšvienības vadītāju. "Tā, piemēram, Rīgas reģiona pārvaldē sarakstos publicētās pirmās pat desmitos skaitāmās personas ir gan inspektori, gan jaunākie inspektori, gan izmeklētāji utt. - cilvēki, kas šajos mēnešos saņēmuši gan bērna piedzimšanas pabalstus, gan atvaļināšanās pabalstus," uzsver policija.
Jau vēstīts, ka "Neo" publicējis jau vairāku valsts un pašvaldību uzņēmumu un iestāžu atalgojumu sarakstus. Tos viņš, iespējams, ieguva, ilgāku laiku kopējot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datu bāzi. Kopumā "Neo" ieguva ap 7,4 miljonus dokumentu. Patlaban vēl joprojām nav skaidrs, kā šī informācijas noplūde notika, un gan dienests, gan arī Finanšu ministrija turpina izmeklēt notikušo. Tāpat ierosināts kriminālprocess.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
